Atšķirības starp "Nacionālā sapulce" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'') - atkarībā no konteksta:  
 
'''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'') - atkarībā no konteksta:  
 
* '''1.''' Satversmes sapulce [[Francija|Francijā]] kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu [[Kārta|kārtu]] pārstāvja padzīšanu no [[Ģenerālštati]]em un 578 [[pilsonība]]s pārstāvjiem pasludinot ''Ģenerālštatu'' pārveidošanu par ''Nacionālo sapulci'', un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī ''Nacionālā sapulce'' darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Konstitūcija|konstitūciju]] kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas ''Nacionālās sapulces'': 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados.  
 
* '''1.''' Satversmes sapulce [[Francija|Francijā]] kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu [[Kārta|kārtu]] pārstāvja padzīšanu no [[Ģenerālštati]]em un 578 [[pilsonība]]s pārstāvjiem pasludinot ''Ģenerālštatu'' pārveidošanu par ''Nacionālo sapulci'', un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī ''Nacionālā sapulce'' darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti [[Departaments|departamentos]], sekularizēja [[Baznīca]]s īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma [[Konstitūcija|konstitūciju]] kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas ''Nacionālās sapulces'': 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados.  
−
* '''2.''' T.s. Francijas ''[[Trešā Republika|trešajā republikā]]'' (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu.  
+
* '''2.''' T.s. [[Trešā Republika|Trešajā republikā]] (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu.  
 
* '''3.''' Pēc Francijas ''Nacionālās sapulces'' parauga šādas ''Nacionālās sapulces'' tika izveidotas [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]] (vāc. ''Preußische Nationalversammlung'', 1848.), Frankfurtē pie Mainas (''Frankfurter Nationalversammlung'', 1848.-1849.), [[Austroungārija|Austrijā]] (''Deutschösterreichische Nationalversammlung'', 1918.), [[Veimāras republika|Veimāras republikā]] (''Weimarer Nationalversammlung'', 1919.-1920.), Bādenē (''Badische Nationalversammlung'', 1919.) un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] (1918.-1925.).  
 
* '''3.''' Pēc Francijas ''Nacionālās sapulces'' parauga šādas ''Nacionālās sapulces'' tika izveidotas [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]] (vāc. ''Preußische Nationalversammlung'', 1848.), Frankfurtē pie Mainas (''Frankfurter Nationalversammlung'', 1848.-1849.), [[Austroungārija|Austrijā]] (''Deutschösterreichische Nationalversammlung'', 1918.), [[Veimāras republika|Veimāras republikā]] (''Weimarer Nationalversammlung'', 1919.-1920.), Bādenē (''Badische Nationalversammlung'', 1919.) un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] (1918.-1925.).  
 
* '''4.''' Mūsdienās virknē valstu (Ungārijā, Bulgārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) [[Parlaments|parlamenta]] vai vienas tā palātas nosaukums.
 
* '''4.''' Mūsdienās virknē valstu (Ungārijā, Bulgārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) [[Parlaments|parlamenta]] vai vienas tā palātas nosaukums.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 18. marts, plkst. 04.45

Nacionālā sapulce (fr. Assamble nationale) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Satversmes sapulce Francijā kopš 1789. gada. Izveidota 17. jūnijā pieņemot lēmumu par 561 pirmo divu kārtu pārstāvja padzīšanu no Ģenerālštatiem un 578 pilsonības pārstāvjiem pasludinot Ģenerālštatu pārveidošanu par Nacionālo sapulci, un 9. jūlijā īstenojot šo aktu. Šī Nacionālā sapulce darbojās līdz 1792. gadam (1789. gada 26. augustā pieņēma "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju", ieviesa vēlēšanu cenza sistēmu, sadalīja valsti departamentos, sekularizēja Baznīcas īpašumus, 1791. gada 13. septembrī pieņēma konstitūciju kā arī veica citas izmaiņas likumdošanā). Vēlāk Francijā tika sasauktas vēl divas Nacionālās sapulces: 1848.-1851. gados un 1871.-1876. gados.
  • 2. T.s. Trešajā republikā (1870.-1940.) - abu parlamenta palātu kopsapulce, kurā ievēlēja valsts prezidentu.
  • 3. Pēc Francijas Nacionālās sapulces parauga šādas Nacionālās sapulces tika izveidotas Prūsijas karalistē (vāc. Preußische Nationalversammlung, 1848.), Frankfurtē pie Mainas (Frankfurter Nationalversammlung, 1848.-1849.), Austrijā (Deutschösterreichische Nationalversammlung, 1918.), Veimāras republikā (Weimarer Nationalversammlung, 1919.-1920.), Bādenē (Badische Nationalversammlung, 1919.) un Čehoslovākijā (1918.-1925.).
  • 4. Mūsdienās virknē valstu (Ungārijā, Bulgārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) parlamenta vai vienas tā palātas nosaukums.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Nationalversammlung
  • angliski: National Assembly
  • krieviski: Национальное собрание

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Nacionālā_sapulce&oldid=32967"