Atšķirības starp "Japānas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā  no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nippon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nippon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas. Kopš 1889. gada valsts iekārtu noteica [[Japānas Konstitūcija|Konstitūcija]].
+
'''Japānas impērija''' (大日本帝國 - ''Dai Nippon teihoku'') - Japānas nosaukums laikā  no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija '''Jamato''' (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu '''Nipon''' (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - [[tenno]], - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar ''de iure'' absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par '''Japānas impēriju''', nevis "Jamato" vai "Nipon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par [[Sjogunāts|sjogunātu]]. Dominējošās reliģijas: [[sintoisms]] un [[dzenbudisms]]. Likumdošanas pamatā bija t.s. [[Taihō kodifikācija]], kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija [[bakufu]] likumi un instrukcijas. Kopš 1889. gada valsts iekārtu noteica [[Japānas Konstitūcija|Konstitūcija]].
  
 
Skat. arī [[samuraji]]
 
Skat. arī [[samuraji]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. marts, plkst. 07.40

Japānas impērija (大日本帝國 - Dai Nippon teihoku) - Japānas nosaukums laikā no 1868 gada 3. janvāra līdz 1947. gada 3. maijam. Pirmais valstiskais veidojums izveidojās mūsdienu Naras prefektūrā III-IV gs., un tās nosaukums bija Jamato (大和). 670. gadā nosaukums tika mainīts uz ķīniešu Nipon (日本 - uzlēcošās saules zemes). Ekspansijas ceļā, valstij tika pakāpeniski pievienotas visas Japānas arhipelāga salas un vairākas teritorijas ārpus arhipelāga. Tā kā monarhs - tenno, - pavalstnieku acīs bija dievišķa persona ar de iure absolūtu augstāko varu visā pasaulē, literatūrā to bieži dēvē vienkārši par Japānas impēriju, nevis "Jamato" vai "Nipon". Periodu, kad imperatora vara bija visai nomināla, dēvē par sjogunātu. Dominējošās reliģijas: sintoisms un dzenbudisms. Likumdošanas pamatā bija t.s. Taihō kodifikācija, kas formāli bija likumdošanas pamatā līdz 1868. gadam, kaut sjogunāta laikā primārie bija bakufu likumi un instrukcijas. Kopš 1889. gada valsts iekārtu noteica Konstitūcija.

Skat. arī samuraji

Literatūra par šo tēmu

  • Манифест Тайка. / Пер. К. А. Попова - Москва, 1961
  • Бедняк И.Я. Япония в период перехода к империализму. - Восточная литература: Москва, 1962. - 202 с.
  • Василевская И.И. Колониальная политика Японии в Корее накануне аннексии (1904-1910 гг.). - Наука: Москва, 1975. - 118 с.
  • Кутаков Л.Н. Внешняя политика и дипломатия Японии. - Международные отношения: Москва, 1964. - 535 с.
  • Очерки новой истории Японии (1640-1917). / Под.ред.Гальперина А.Л. - Восточная литература: Москва, 1958. - 598 с.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Japānas_impērija&oldid=33078"