Atšķirības starp "Šarons Pjērs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Iztiku pelnīja kā [[advokāts]], līdz kļuva par garīdznieku. | Iztiku pelnīja kā [[advokāts]], līdz kļuva par garīdznieku. | ||
| − | Savā pasaules skatījumā [[Skepticisms|skepticisma]] piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams | + | Savā pasaules skatījumā [[Skepticisms|skepticisma]] piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantēt kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 6. aprīlis, plkst. 12.00
Pjērs Šarons (1541.-1603.) - jurists, garīdznieks, filosofs.
Iztiku pelnīja kā advokāts, līdz kļuva par garīdznieku.
Savā pasaules skatījumā skepticisma piekritējs, savus uzskatus izklāstot darbā "Par gudrību" (1601.). Uzskatīja, ka nav iespējams garantēt kādas reliģijas formas absolūto patiesumu, jo reliģija nepiemīt cilvēkam no dzimšanas, bet veidojas audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Primārā cilvēkā esot tikumība, tāpēc reliģija izriet no tās. Jādzīvo saskaņā ar sākotnējiem tikumības likumiem un jāturas pie tās reliģijas, kas kopīga ar pārējiem.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 401. lpp.
