Atšķirības starp "Valaka" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Voloka''' jeb '''valaka''' (pl. ''Włoka'', kr. ''волока, уволока'') - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvā]] un [[Polijas karaliste|Polijā]] (arī Latgalē), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam [[Arkls|arklam]]. Šo iedalījumu noteica | + | '''Voloka''' jeb '''valaka''' (pl. ''Włoka'', kr. ''волока, уволока'') - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvā]] un [[Polijas karaliste|Polijā]] (arī Latgalē), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam [[Arkls|arklam]]. Avotos sastopam 4 veidu ''volokas'': ''lietuviešu voloka'', ''poļu voloka'', vecā un jaunā ''voloka'' un ''Helminas voloka''. To lielums mainījās, atkarībā no elkoņa lieluma, taču proporcionālais iedalījums morgos, šņorēs, prentēs un elkoņos visām vienāds. ''Lietuviešu voloka'' līdzinājās 19,56423 Krievijas [[desetīna|desetīnām]], vecā ''poļu voloka'' - 16,43477 desetīnas, jaunā ''poļu voloka'' - 15,37440 desetīnas, ''Helminas voloka'' - 16,3130 desetīnas. |
| + | |||
| + | Šo iedalījumu noteica ''voloku'' nolikums, kas bija sarakstīts senbaltkrievu valodā. Bija noteikts, ka visa ''voloku'' zeme apstrādājama pēc trīslauku sistēmas, no kuriem viens lauks tika apsēts ar maizes labību, otrs ar vasarājiem, bet trešais palika atmatā. ''Voloku'' lielumu noteica, zemi uzmērot un nosakot tās iedalījumu labuma šķirās, izdalot: | ||
* labas kvalitātes zemes; | * labas kvalitātes zemes; | ||
* vidējas kvalitātes zemes; | * vidējas kvalitātes zemes; | ||
| 6. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
1552.-1555. gada karaļa [[Muiža|muižu]] revīzijā, ko pēc Sigismunda Augusta rīkojuma veica Pinskas [[podkomorijs]] Staņislavs Hvaļčevskis, tika noteikts, ka "katra voloka ir 30 morgi zemes, viens morgs ir 30 prenti, bet katrs prents ir 71/2 elkoņa. Lauks, kam garākā mala ir 30 prenti, bet platums ir 10 prenti, ir 1 morgs." 1727.-1755. gada Breslavas podkomorijs Dusjatska-Rudomina (''Антоний Рудомин-Дусяцкий'') protokolos: "šņorē ir 10 prenti, t.i. 75 elkoņi, tāpēc 3 šņores garumā un 1 platumā ir 1 morgs, bet 30 šņores garumā un 3 platumā ir 1 voloka; prentā ir 10 prentiki, prentiks līdzinās 3/4 no elkoņa; prentikā ir 10 lavkas, bet lavku veido 10 skrinali". | 1552.-1555. gada karaļa [[Muiža|muižu]] revīzijā, ko pēc Sigismunda Augusta rīkojuma veica Pinskas [[podkomorijs]] Staņislavs Hvaļčevskis, tika noteikts, ka "katra voloka ir 30 morgi zemes, viens morgs ir 30 prenti, bet katrs prents ir 71/2 elkoņa. Lauks, kam garākā mala ir 30 prenti, bet platums ir 10 prenti, ir 1 morgs." 1727.-1755. gada Breslavas podkomorijs Dusjatska-Rudomina (''Антоний Рудомин-Дусяцкий'') protokolos: "šņorē ir 10 prenti, t.i. 75 elkoņi, tāpēc 3 šņores garumā un 1 platumā ir 1 morgs, bet 30 šņores garumā un 3 platumā ir 1 voloka; prentā ir 10 prentiki, prentiks līdzinās 3/4 no elkoņa; prentikā ir 10 lavkas, bet lavku veido 10 skrinali". | ||
| − | |||
| − | |||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 1. maijs, plkst. 11.58
Voloka jeb valaka (pl. Włoka, kr. волока, уволока) - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) Lietuvā un Polijā (arī Latgalē), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam arklam. Avotos sastopam 4 veidu volokas: lietuviešu voloka, poļu voloka, vecā un jaunā voloka un Helminas voloka. To lielums mainījās, atkarībā no elkoņa lieluma, taču proporcionālais iedalījums morgos, šņorēs, prentēs un elkoņos visām vienāds. Lietuviešu voloka līdzinājās 19,56423 Krievijas desetīnām, vecā poļu voloka - 16,43477 desetīnas, jaunā poļu voloka - 15,37440 desetīnas, Helminas voloka - 16,3130 desetīnas.
Šo iedalījumu noteica voloku nolikums, kas bija sarakstīts senbaltkrievu valodā. Bija noteikts, ka visa voloku zeme apstrādājama pēc trīslauku sistēmas, no kuriem viens lauks tika apsēts ar maizes labību, otrs ar vasarājiem, bet trešais palika atmatā. Voloku lielumu noteica, zemi uzmērot un nosakot tās iedalījumu labuma šķirās, izdalot:
- labas kvalitātes zemes;
- vidējas kvalitātes zemes;
- sliktas kvalitātes zemes;
- ļoti sliktas kvalitātes zemes.
1552.-1555. gada karaļa muižu revīzijā, ko pēc Sigismunda Augusta rīkojuma veica Pinskas podkomorijs Staņislavs Hvaļčevskis, tika noteikts, ka "katra voloka ir 30 morgi zemes, viens morgs ir 30 prenti, bet katrs prents ir 71/2 elkoņa. Lauks, kam garākā mala ir 30 prenti, bet platums ir 10 prenti, ir 1 morgs." 1727.-1755. gada Breslavas podkomorijs Dusjatska-Rudomina (Антоний Рудомин-Дусяцкий) protokolos: "šņorē ir 10 prenti, t.i. 75 elkoņi, tāpēc 3 šņores garumā un 1 platumā ir 1 morgs, bet 30 šņores garumā un 3 platumā ir 1 voloka; prentā ir 10 prentiki, prentiks līdzinās 3/4 no elkoņa; prentikā ir 10 lavkas, bet lavku veido 10 skrinali".
