Atšķirības starp "Štirners Makss" versijām
m |
m |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* Штирнер М. Единственный и его собственность / Пер. с нем. Б. В. Гиммельфарба, М. Л. Гохшиллера. - Азбука: СПб., 2001. - 448 с. | * Штирнер М. Единственный и его собственность / Пер. с нем. Б. В. Гиммельфарба, М. Л. Гохшиллера. - Азбука: СПб., 2001. - 448 с. | ||
| + | * Mихайловский Н.К. Макс Штирнер и Фридрих Ницше. // Литературные воспоминания. - т. 2. - с. 399, 401-404. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.philosophy.ru/iphras/library/marx/marx18.html Баллаев А.Б. Маркс и Штирнер : Спор об “иерархии”] | ||
| + | * [http://www.1917.com/Marxism/Plehanov/Anarchy_and_Communism/Anarchy_and_Communism-03-01-00.html Макс Штирнер. // Плеханов Г.В. Aнархизм и социализм] | ||
[[Kategorija:Š]] | [[Kategorija:Š]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 12.54
Makss Štirners jeb Maksis Štirners (Max Stirner, 1806.-1856.) - Kaspara Šmita ( Johann Kaspar Schmidt) pseidonīms, - filosofs, anarhistiskā individuālisma pamatlicējs, jaunhēgelietis.
Dzimis 1806. gadā amatnieka ģimenē, Baireitā, Bavārijas karalistē. Zaudējuši tēvu, pēc pāris gadiem ģimene pārcēlās uz Kulmu (mūsd. Helmno). 1826. gadā uzsāka filoloģijas, filozofijas un teoloģijas studijas Berlīne universitātē, kur iesaistījās studentu jaunhēgeliešu grupā Die Freien (Bruno Bauers, Kārlis Markss, Frīdrihs Engelss, Ludvigs Feierbahs, Arnolds Rūge u.c.). Mācības ieilga 8 gadu garumā (studiju gados guvis iesauku Stirn - "piere"). Pēc universitātes absolvēšanas strādājis par skolotāju Leipcigā meiteņu ģimnāzijā. 1843. gadā apprecējās ar Mariju Dengarti, taču jau 1847. gadā izšķīrās. Plašāku atpazīstamību guva ar savu pirmo lielo darbu "Vienīgais un tam piederošais" (Der Einzige und sein Eigentum, 1844.).
Savos darbos attīstīja anarhisma teorijas sistēmu. Tradicionālās morāles, tiesību, likumu, sabiedrības u.tml. jēdzienus raksturoja kā pagātnes "rēgus" un individualitāti "nomācošu čaulu", jo katra personība pati sev esot morāles un tiesību avots. Pretēji marksistiem (kurus uztvēra visai naidīgi), iestājās par privātīpašumu, kurā izpaužoties "Es" savdabība. Štirnera sabiedriskais ideāls bija "egoistu savienība". Uzskatot vēsturi par ideju produktu, domāja, ka, pārvarot valdošos jēdzienus, var mainīt sabiedriskās attiecības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406. lpp.
- Штирнер М. Единственный и его собственность / Пер. с нем. Б. В. Гиммельфарба, М. Л. Гохшиллера. - Азбука: СПб., 2001. - 448 с.
- Mихайловский Н.К. Макс Штирнер и Фридрих Ницше. // Литературные воспоминания. - т. 2. - с. 399, 401-404.
