Atšķirības starp "Šuļatikovisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šuļatikovisms''' - XX gs. 30.-60. gados [[PSRS]] lietots apzīmējums sociāldemokrātijā sastopamajai [[Marksisms|marksisma]] "vulgarizēšanai, kas sarežģīto procesu, kāds ir filozofijas, mākslas, literatūras un dabas zinātņu attīstība šķiru sabiedrībā, reducē uz šķiru interešu vienkāršu izpausmi". | + | '''Šuļatikovisms''' (''шулятиковщина'') - XX gs. 30.-60. gados [[PSRS]] lietots apzīmējums sociāldemokrātijā sastopamajai [[Marksisms|marksisma]] "vulgarizēšanai, kas sarežģīto procesu, kāds ir filozofijas, mākslas, literatūras un dabas zinātņu attīstība šķiru sabiedrībā, reducē uz šķiru interešu vienkāršu izpausmi". |
Apzīmējums nāk no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (''Шулятиков Владимир Михайлович'', 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (''Оправдание капитализма в западноевропейской философии'', 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur autors cenšas pierādīt, ka visas filozofiskās sistēmas ir tikai buržuāzijas interešu teorētiska attaisnošana, tāpēc tās proletariātam esot svešas un marksisms ar tām nekādi neesot saistīts. Noliedza līdzšinējā filosofijā jebkādus objektīvās patiesības elementus, uzskatīja, kajebkura ideoloģiska parādība tieši izriet tikai no ražošanas organizācijas formas, centās atrast "šķirisku ekvivalentu" katrai filosofijas kategorijai, noliedza zinātnes, literatūras un filosofijas relatīvo patstāvību u.tml. Šo pozīciju visai asi kritizēja [[Ļeņins]] un, attiecīgi, ''šuļatikovisms'' tika apkarots. | Apzīmējums nāk no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (''Шулятиков Владимир Михайлович'', 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (''Оправдание капитализма в западноевропейской философии'', 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur autors cenšas pierādīt, ka visas filozofiskās sistēmas ir tikai buržuāzijas interešu teorētiska attaisnošana, tāpēc tās proletariātam esot svešas un marksisms ar tām nekādi neesot saistīts. Noliedza līdzšinējā filosofijā jebkādus objektīvās patiesības elementus, uzskatīja, kajebkura ideoloģiska parādība tieši izriet tikai no ražošanas organizācijas formas, centās atrast "šķirisku ekvivalentu" katrai filosofijas kategorijai, noliedza zinātnes, literatūras un filosofijas relatīvo patstāvību u.tml. Šo pozīciju visai asi kritizēja [[Ļeņins]] un, attiecīgi, ''šuļatikovisms'' tika apkarots. | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406.-407. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406.-407. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://filosof.historic.ru/enc/item/f00/s12/a001280.shtml Шулятиковщина // Электронная библиотека по философии] | ||
[[Kategorija:Marksisms]] | [[Kategorija:Marksisms]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 14.28
Šuļatikovisms (шулятиковщина) - XX gs. 30.-60. gados PSRS lietots apzīmējums sociāldemokrātijā sastopamajai marksisma "vulgarizēšanai, kas sarežģīto procesu, kāds ir filozofijas, mākslas, literatūras un dabas zinātņu attīstība šķiru sabiedrībā, reducē uz šķiru interešu vienkāršu izpausmi".
Apzīmējums nāk no krievu sociāldemokrāta, literatūrkritiķa V.Šuļatikova (Шулятиков Владимир Михайлович, 1872.-1912.) uzvārda, kura grāmata "Kapitālisma attaisnošana Rietumeiropas filozofijā" (Оправдание капитализма в западноевропейской философии, 1908.) esot klasisks šādas vulgarizācijas piemērs. Tur autors cenšas pierādīt, ka visas filozofiskās sistēmas ir tikai buržuāzijas interešu teorētiska attaisnošana, tāpēc tās proletariātam esot svešas un marksisms ar tām nekādi neesot saistīts. Noliedza līdzšinējā filosofijā jebkādus objektīvās patiesības elementus, uzskatīja, kajebkura ideoloģiska parādība tieši izriet tikai no ražošanas organizācijas formas, centās atrast "šķirisku ekvivalentu" katrai filosofijas kategorijai, noliedza zinātnes, literatūras un filosofijas relatīvo patstāvību u.tml. Šo pozīciju visai asi kritizēja Ļeņins un, attiecīgi, šuļatikovisms tika apkarots.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 406.-407. lpp.
