Atšķirības starp "Rīgas geto" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Rīgas geto''' (''Rigaer Ghetto'') - norobežots iecirknis Rīgas pilsētā 1941.-1943. gados, kas bija piespiedu izolēta dzīvesvieta vietējiem un atvestiem ebrejiem. | '''Rīgas geto''' (''Rigaer Ghetto'') - norobežots iecirknis Rīgas pilsētā 1941.-1943. gados, kas bija piespiedu izolēta dzīvesvieta vietējiem un atvestiem ebrejiem. | ||
| − | Par [[geto]] izveidošanu Rīgā tika paziņots 1941. gada 23. augustā. "Lielā geto" robežas gāja pa Lāčplēša, Jēkabpils, Katoļu, Lazdonas, Liepas, Kalna, Lauvas, Jersikas un Maskavas ielu, norobežojot no pilsētas 12 kvartālus, no kuriem tika padzīti visi iedzīvotāji, lai atbrīvotu vietu turp pārvietojamiem ebrejiem. 23. oktobrī pēc Rīgas oberbirģermeistara Vitroka rīkojuma geto tika apjozts ar dzeloņstieplēm. Novembra sākumā ieslodzīto ebreju skaits bija jau 29 602 cilvēki. | + | Par [[geto]] izveidošanu Rīgā tika paziņots 1941. gada 23. augustā. "Lielā geto" robežas gāja pa Lāčplēša, Jēkabpils, Katoļu, Lazdonas, Liepas, Kalna, Lauvas, Jersikas un Maskavas ielu, norobežojot no pilsētas 12 kvartālus, no kuriem tika padzīti visi iedzīvotāji, lai atbrīvotu vietu turp pārvietojamiem ebrejiem. 23. oktobrī pēc Rīgas oberbirģermeistara Vitroka rīkojuma geto tika apjozts ar dzeloņstieplēm. Kontaktēties ar geto iemītniekiem bija aizliegts - pa perimetru pie dzeloņstiepļu žoga tika izvietoti brīdinājuma uzraksti divās valodās (vācu un latviešu): "Uz personām, kuras kāps pāri žogam vai mēģinās caur žogu dibināt sakarus ar geto iedzīvotājiem, tiks šauts bez brīdinājuma". Geto atradās oberbirģermeistara Vitroka aparāta pārziņā, bet ārējo apsardzi nodrošināja latviešu šucmaņu rota leitnanta Danckopa vadībā. Tika izveidota iekšējā pašpārvalde (''Judenrat''), kārtības dienests un medicīnas dienests (to vadīja ķirurgs prof. Vladimirs Mincs). Novembra sākumā ieslodzīto ebreju skaits bija jau 29 602 cilvēki. Darbaspējīgos vīriešus ik dienu izveda darbos, pieprasītāji bija dažādas [[Vērmahts|vērmahta]] aizmugures daļas. |
| + | |||
| + | 1941. gada naktī no 29. uz 30. novembri darba spējīgos vīriešus no 17 gadu vecuma sadzina iepriekš nožogotā iecirknī geto iekšpusē - t.s. "mazajā geto", - bet sievietes, bērnus un darba nespējīgos izveda un nogalināja Rumbulas mežā. Naktī no 8. uz 9. decembri akcija tika atkārtota, Biķernieku mežā iznīcinot tos, kas bija izglābušies iepriekšējā eksekūcijā. Ģimenes zaudējušie vīrieši palika mazajā geto kā darbaspēks (tos likvidēja pamazām, laika gaitā), bet pārējā geto teritorijā ieveda ebrejus no citām okupētās Centrāleiropas zemēm (30. novembrī ieradās pirmais ešelons no Berlīnes). Pēc nepilniem datiem, no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas uz Rīgas geto atvesti 24 603 cilvēki, no kuriem nogalināti 11 000. Vēlāk geto iemītnieku skaits tika papildināts ar vairākiem tūkstošiem ebreju no Lietuvas, Ungārijas, pēdējie bijuši ebreji no Ķelnes. | ||
[[Kategorija:Apdzīvotas vietas]] | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. maijs, plkst. 07.00
Rīgas geto (Rigaer Ghetto) - norobežots iecirknis Rīgas pilsētā 1941.-1943. gados, kas bija piespiedu izolēta dzīvesvieta vietējiem un atvestiem ebrejiem.
Par geto izveidošanu Rīgā tika paziņots 1941. gada 23. augustā. "Lielā geto" robežas gāja pa Lāčplēša, Jēkabpils, Katoļu, Lazdonas, Liepas, Kalna, Lauvas, Jersikas un Maskavas ielu, norobežojot no pilsētas 12 kvartālus, no kuriem tika padzīti visi iedzīvotāji, lai atbrīvotu vietu turp pārvietojamiem ebrejiem. 23. oktobrī pēc Rīgas oberbirģermeistara Vitroka rīkojuma geto tika apjozts ar dzeloņstieplēm. Kontaktēties ar geto iemītniekiem bija aizliegts - pa perimetru pie dzeloņstiepļu žoga tika izvietoti brīdinājuma uzraksti divās valodās (vācu un latviešu): "Uz personām, kuras kāps pāri žogam vai mēģinās caur žogu dibināt sakarus ar geto iedzīvotājiem, tiks šauts bez brīdinājuma". Geto atradās oberbirģermeistara Vitroka aparāta pārziņā, bet ārējo apsardzi nodrošināja latviešu šucmaņu rota leitnanta Danckopa vadībā. Tika izveidota iekšējā pašpārvalde (Judenrat), kārtības dienests un medicīnas dienests (to vadīja ķirurgs prof. Vladimirs Mincs). Novembra sākumā ieslodzīto ebreju skaits bija jau 29 602 cilvēki. Darbaspējīgos vīriešus ik dienu izveda darbos, pieprasītāji bija dažādas vērmahta aizmugures daļas.
1941. gada naktī no 29. uz 30. novembri darba spējīgos vīriešus no 17 gadu vecuma sadzina iepriekš nožogotā iecirknī geto iekšpusē - t.s. "mazajā geto", - bet sievietes, bērnus un darba nespējīgos izveda un nogalināja Rumbulas mežā. Naktī no 8. uz 9. decembri akcija tika atkārtota, Biķernieku mežā iznīcinot tos, kas bija izglābušies iepriekšējā eksekūcijā. Ģimenes zaudējušie vīrieši palika mazajā geto kā darbaspēks (tos likvidēja pamazām, laika gaitā), bet pārējā geto teritorijā ieveda ebrejus no citām okupētās Centrāleiropas zemēm (30. novembrī ieradās pirmais ešelons no Berlīnes). Pēc nepilniem datiem, no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas uz Rīgas geto atvesti 24 603 cilvēki, no kuriem nogalināti 11 000. Vēlāk geto iemītnieku skaits tika papildināts ar vairākiem tūkstošiem ebreju no Lietuvas, Ungārijas, pēdējie bijuši ebreji no Ķelnes.
