Atšķirības starp "Toinbijs Arnolds Džozefs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arnolds Džozefs Toinbijs''' - vēsturnieks, sociologs, [[vēsturisko ciklu teorija]]s pārstāvis. | + | '''Arnolds Džozefs Toinbijs''' (''Arnold Joseph Toynbee'', 1889.-1975.) - vēsturnieks, sociologs, [[vēsturisko ciklu teorija]]s pārstāvis. |
Pēc viņa domām, nav vienotas cilvēces vēstures. Ir tikai atsevišķu savdabīgu, noslēgtu civilizāciju vēsture. Katra civilizācija izdzīvo šādas fāzes: 1) dzimšanu jeb tapšanu, 2) augšanu jeb attīstību, 3) depresiju jeb pagrimumu, 4) sairumu jeb dezintegrāciju, 5) bojāeju jeb nāvi. Lai rastos civilizācijas, jābūt divu faktoru sakritībai un mijiedarbībai: pirmkārt, ir jābūt cilvēkiem – radītājiem, kuri vienmēr ir mazākumā, un, otrkārt, ir jābūt optimāliem apstākļiem t.i., apstākļi nedrīkst būt ne pārāk labi, ne pārāk slikti. Civilizāciju rašanās un pārmaiņu mehānismu A.Toinbijs skaidro ar „izaicinājuma - atbildes” koncepta palīdzību. Apkārtne (vide) met izaicinājumu sabiedrībai, kura ar radošā mazākuma (radītāju) spēkiem atrod līdzekļus, lai atbildētu šim izaicinājumam. Civilizācijas augšanas stadijā atbildes ir sekmīgas, jo cilvēki pieliek milzīgus spēkus, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus. Dezintegrācijas un pagrimuma fāzē radošie spēki izsīkst. Civilizācija sairst no iekšienes. Pagrimums notiek trīs apstākļu mijiedarbības rezultātā: | Pēc viņa domām, nav vienotas cilvēces vēstures. Ir tikai atsevišķu savdabīgu, noslēgtu civilizāciju vēsture. Katra civilizācija izdzīvo šādas fāzes: 1) dzimšanu jeb tapšanu, 2) augšanu jeb attīstību, 3) depresiju jeb pagrimumu, 4) sairumu jeb dezintegrāciju, 5) bojāeju jeb nāvi. Lai rastos civilizācijas, jābūt divu faktoru sakritībai un mijiedarbībai: pirmkārt, ir jābūt cilvēkiem – radītājiem, kuri vienmēr ir mazākumā, un, otrkārt, ir jābūt optimāliem apstākļiem t.i., apstākļi nedrīkst būt ne pārāk labi, ne pārāk slikti. Civilizāciju rašanās un pārmaiņu mehānismu A.Toinbijs skaidro ar „izaicinājuma - atbildes” koncepta palīdzību. Apkārtne (vide) met izaicinājumu sabiedrībai, kura ar radošā mazākuma (radītāju) spēkiem atrod līdzekļus, lai atbildētu šim izaicinājumam. Civilizācijas augšanas stadijā atbildes ir sekmīgas, jo cilvēki pieliek milzīgus spēkus, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus. Dezintegrācijas un pagrimuma fāzē radošie spēki izsīkst. Civilizācija sairst no iekšienes. Pagrimums notiek trīs apstākļu mijiedarbības rezultātā: | ||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
Uzrodas arī papildus faktori: līdzko sākas civilizācijas sabrukums, tā sāk dumpoties barbari un plebeji, kuri vairs nevēlas dzīvot mazākuma pakļautībā. Toinbijs domāja, ka noteiktie sabiedrības attīstības atkārtošanās likumi dod iespēju paredzēt galvenos nākotnes notikumus. Cilvēces progresu viņš saistīja ar garīgu pilnveidošanos un reliģisku evolūciju. | Uzrodas arī papildus faktori: līdzko sākas civilizācijas sabrukums, tā sāk dumpoties barbari un plebeji, kuri vairs nevēlas dzīvot mazākuma pakļautībā. Toinbijs domāja, ka noteiktie sabiedrības attīstības atkārtošanās likumi dod iespēju paredzēt galvenos nākotnes notikumus. Cilvēces progresu viņš saistīja ar garīgu pilnveidošanos un reliģisku evolūciju. | ||
| − | + | == Literatūra par šo tēmu == | |
| − | + | * Тойнби А.Дж. Постижение истории: Сборник / Пер. с англ. Е. Д. Жаркова. - Рольф: Москва, 2001. - 640 с., ISBN 5-7836-0413-5 | |
| + | * Тойнби А.Дж. Цивилизация перед судом истории: Сборник / Пер. с англ. - Рольф: Москва, 2002. - 592 с., ISBN 5-7836-0465-8 | ||
| + | * Тойнби А.Дж. Пережитое. Мои встречи. / Пер. с англ. - Айрис-пресс: Москва, 2003. - 672 с., ISBN 5-8112-0076-5 | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.netda.ru/belka/texty/toinby/toynbee_ogl.htm Арнольд Тойнби. Постижение истории (Часть 1)] | ||
[[Kategorija:T]] | [[Kategorija:T]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 25. maijs, plkst. 12.39
Arnolds Džozefs Toinbijs (Arnold Joseph Toynbee, 1889.-1975.) - vēsturnieks, sociologs, vēsturisko ciklu teorijas pārstāvis.
Pēc viņa domām, nav vienotas cilvēces vēstures. Ir tikai atsevišķu savdabīgu, noslēgtu civilizāciju vēsture. Katra civilizācija izdzīvo šādas fāzes: 1) dzimšanu jeb tapšanu, 2) augšanu jeb attīstību, 3) depresiju jeb pagrimumu, 4) sairumu jeb dezintegrāciju, 5) bojāeju jeb nāvi. Lai rastos civilizācijas, jābūt divu faktoru sakritībai un mijiedarbībai: pirmkārt, ir jābūt cilvēkiem – radītājiem, kuri vienmēr ir mazākumā, un, otrkārt, ir jābūt optimāliem apstākļiem t.i., apstākļi nedrīkst būt ne pārāk labi, ne pārāk slikti. Civilizāciju rašanās un pārmaiņu mehānismu A.Toinbijs skaidro ar „izaicinājuma - atbildes” koncepta palīdzību. Apkārtne (vide) met izaicinājumu sabiedrībai, kura ar radošā mazākuma (radītāju) spēkiem atrod līdzekļus, lai atbildētu šim izaicinājumam. Civilizācijas augšanas stadijā atbildes ir sekmīgas, jo cilvēki pieliek milzīgus spēkus, lai atrisinātu izvirzītos uzdevumus. Dezintegrācijas un pagrimuma fāzē radošie spēki izsīkst. Civilizācija sairst no iekšienes. Pagrimums notiek trīs apstākļu mijiedarbības rezultātā:
- izbeidzies, izsīcis radošā mazākuma spēks;
- vājš kļuvis masu vairākuma atdarināšanas instinkts – tās atsakās akli kopēt valdošo eliti;
- irst sociālās saites, zūd sabiedrības kā veseluma vienība.
Uzrodas arī papildus faktori: līdzko sākas civilizācijas sabrukums, tā sāk dumpoties barbari un plebeji, kuri vairs nevēlas dzīvot mazākuma pakļautībā. Toinbijs domāja, ka noteiktie sabiedrības attīstības atkārtošanās likumi dod iespēju paredzēt galvenos nākotnes notikumus. Cilvēces progresu viņš saistīja ar garīgu pilnveidošanos un reliģisku evolūciju.
Literatūra par šo tēmu
- Тойнби А.Дж. Постижение истории: Сборник / Пер. с англ. Е. Д. Жаркова. - Рольф: Москва, 2001. - 640 с., ISBN 5-7836-0413-5
- Тойнби А.Дж. Цивилизация перед судом истории: Сборник / Пер. с англ. - Рольф: Москва, 2002. - 592 с., ISBN 5-7836-0465-8
- Тойнби А.Дж. Пережитое. Мои встречи. / Пер. с англ. - Айрис-пресс: Москва, 2003. - 672 с., ISBN 5-8112-0076-5
