Atšķirības starp "Pēda" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
17. rindiņa: 17. rindiņa:
  
 
* [http://termini.lza.lv/term.php?term=английский%20фут&list=английский%20фут&lang=RU Angļu pēda // Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm]
 
* [http://termini.lza.lv/term.php?term=английский%20фут&list=английский%20фут&lang=RU Angļu pēda // Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm]
 +
* [http://www.vvk.lv/print.php?id=444&PHPSESSID=b4c41291e4d2b90852d4e44b695598b8 Seno mērvienību nosaukumi - VVK]
 
----
 
----
 
* [http://www.iro.yar.ru:8101/resource/distant/math/metrol_00.htm Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.]
 
* [http://www.iro.yar.ru:8101/resource/distant/math/metrol_00.htm Седова Л.Н. Вопросы русской метрологии на уроках и внеклассных занятиях по математике.]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 26. maijs, plkst. 08.11

Pēda (an. foot, vc. Fuß, kr. пядь, фут) - sena garuma mērvienība - aptuveni 30 centimetru. Vēsturē dažādās zemēs un dažādos laikos ar "pēda" apzīmēti dažkārt pat visai atšķirīgi attālumi. Atkarībā no konteksta:

  • 1. pēda - attāluma mērvienība anglosakšu zemēs = 30,48 cm (12 collas).
  • 2. pēda (kr. пядь, пяда, пядень, пядка, пяденька) - 17,78 cm, - attāluma mērvienība Krievijas impērijā līdz 1918. gada 14. septembrim, kad šo mērvienību pārstāja lietot jaunajos mērījumos (1924. gadā to pārstāja lietot vispār). Kā mērvienība parādās pēc XII gs., variējoties no 19 līdz 31 cm: mazā pēda (малая пядь) - 19 cm, lielā pēda (большая пядь) - 22-23 cm, pēda ar kumpi (пядь с кувырком) - 27-31 cm. Kopš XVI gs. - 1/4 aršinas. No 1835. gada pielīdzināta 7 collām. Latvijas teritorijā kā mērvienība lietota līdz 1924. gadam, kad tika ieviesta metrisko mēru un svaru sistēma.
  • 3. angļu pēda (angl. Span, vc. Englischer Fuß, kr. английский фут) - 1 pēda = 9 collas = 22,86 cm.
  • 4. Florences pēda - 29,15 cm
  • 5. Neapoles pēda - 26,37 cm

Literatūra par šo tēmu

  • Пилецкий А. Мерило древнерусского зодчего. // Наука и жизнь. 1980. № 11
  • Пилецкий А. Системы величин, мер и пропорций в древнерусской архитектуре. // Архитектура СССР. 1980. № 10
  • Петрушевскій Ѳ.И. Общая метрологія. Часть I. - в типографіи Эдуарда Праца: Спб., 1849

Resursi internetā par šo tēmu