Atšķirības starp "Naukrārija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Naukrārija''' (sgr. ''Ναυκραρία, naukrāriā'') - administratīvā iedalījuma vienība nodokļu iekasēšanai [[Senās Atēnas|Senajās Atēnās]]. ''Naukrāriju'' vadīja [[naukrārs]] – amats, kas tika ieviests tekošo ienākumu un izdevumu pārvaldīšanai. | + | '''Naukrārija''' (no sgr. ''naus'' - "kuģis"; sgr. ''Ναυκραρία, naukrāriā'') - teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība nodokļu kara kuģu būvei iekasēšanai [[Senās Atēnas|Senajās Atēnās]]. ''Naukrāriju'' vadīja [[naukrārs]] – amats, kas tika ieviests tekošo ienākumu un izdevumu pārvaldīšanai. Katra no 4 [[Fila|filām]] bija sadalīta 12 ''naukrārijās'', kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas ''naukrārijas'' gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt 1 kara kuģi ar ekipāžu kā arī 2 jātniekus. Nodokļu iekasēšana pēc ''naukrāriju'' principa pastāvēja līdz 5. gs. p.m.ē., kad karaspēku sāka uzturēt [[aristokrātija]] un tirgotāji, bet [[Hipeji|jātnieki]] bija jau kļuvuši par patstāvīgu iedzīvotāju kategoriju. |
− | |||
− | Katra no [[Fila|filām]] bija sadalīta 12 ''naukrārijās'', kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas ''naukrārijas'' gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. maijs, plkst. 06.01
Naukrārija (no sgr. naus - "kuģis"; sgr. Ναυκραρία, naukrāriā) - teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība nodokļu kara kuģu būvei iekasēšanai Senajās Atēnās. Naukrāriju vadīja naukrārs – amats, kas tika ieviests tekošo ienākumu un izdevumu pārvaldīšanai. Katra no 4 filām bija sadalīta 12 naukrārijās, kur katras kadā maksājamā nodokļu kopsumma bija tik liela, lai kara gadījumā par vienas naukrārijas gada nodokļiem kara gadījumā varētu iegādāties un uzturēt 1 kara kuģi ar ekipāžu kā arī 2 jātniekus. Nodokļu iekasēšana pēc naukrāriju principa pastāvēja līdz 5. gs. p.m.ē., kad karaspēku sāka uzturēt aristokrātija un tirgotāji, bet jātnieki bija jau kļuvuši par patstāvīgu iedzīvotāju kategoriju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.