Atšķirības starp "Sefardi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:sefardi_map.jpg|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]] | [[Attēls:sefardi_map.jpg|right|thumb|250px|sefardu migrācijas virzieni]] | ||
| − | '''Sefardi''' (''sephardim'') - Pireneju pussalas ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senebreju un spāņu valodas elementiem (t.s. ''ladino''). XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. | + | '''Sefardi''' (''sephardim'') - Pireneju pussalas ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senebreju un spāņu valodas elementiem (t.s. ''ladino'' jeb ''judeoespañol''). XVI gs. izraidīti no Spānijas, ''sefardi'' veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz [[aškenazi]]em. |
XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]) un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus. | XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā [[Izraēla]]s valstī pie ''sefardiem'' pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. [[Magribi|magribus]]) un Tuvajos austrumos ([[Levante]]) dzīvojošos ebrejus. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. maijs, plkst. 15.03
Sefardi (sephardim) - Pireneju pussalas ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senebreju un spāņu valodas elementiem (t.s. ladino jeb judeoespañol). XVI gs. izraidīti no Spānijas, sefardi veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz aškenaziem.
XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā Izraēlas valstī pie sefardiem pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. magribus) un Tuvajos austrumos (Levante) dzīvojošos ebrejus.
