Atšķirības starp "Rieža" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rieža''', '''riezis''' jeb '''akorda gabals''' - zemes gabals [[muiža]]s laukos, kuru [[muižnieks]] vai [[muižkungs]] iedalīja apstrādāšanai [[Klaušas|klaušu]] kārtībā zemnieku saimniecībai, ražu atdodot muižai. Tādējādi tika | + | '''Rieža''', '''riezis''' jeb '''akorda gabals''' - zemes gabals [[muiža]]s laukos, kuru [[muižnieks]] vai [[muižkungs]] iedalīja apstrādāšanai [[Klaušas|klaušu]] kārtībā zemnieku saimniecībai, ražu atdodot muižai. Tādējādi tika vienkāršota klaušu darbu uzraudzība un palielināts ražīgums. |
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemē un Zemgalē]] ''riežu'' sistēmu ieviesa XVII gs., bet XVIII gs. tā kļuva par dominējošo klaušu formu arī Vidzemē un Latgalē. ''Riežas'' pārstāja izmantot XIX gs. vidū, kad muižās pārgāja uz algotu darbaspēku (Latgalē tās saglabājās līdz XIX gs. otrajai pusei). | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemē un Zemgalē]] ''riežu'' sistēmu ieviesa XVII gs., bet XVIII gs. tā kļuva par dominējošo klaušu formu arī Vidzemē un Latgalē. ''Riežas'' pārstāja izmantot XIX gs. vidū, kad muižās pārgāja uz algotu darbaspēku (Latgalē tās saglabājās līdz XIX gs. otrajai pusei). | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 2. jūnijs, plkst. 18.08
Rieža, riezis jeb akorda gabals - zemes gabals muižas laukos, kuru muižnieks vai muižkungs iedalīja apstrādāšanai klaušu kārtībā zemnieku saimniecībai, ražu atdodot muižai. Tādējādi tika vienkāršota klaušu darbu uzraudzība un palielināts ražīgums.
Kurzemē un Zemgalē riežu sistēmu ieviesa XVII gs., bet XVIII gs. tā kļuva par dominējošo klaušu formu arī Vidzemē un Latgalē. Riežas pārstāja izmantot XIX gs. vidū, kad muižās pārgāja uz algotu darbaspēku (Latgalē tās saglabājās līdz XIX gs. otrajai pusei).
Skat. arī: šķūtis, komutācija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 206.-207. lpp.
- Stepermanis M. Zemnieku nemieri Vidzemē 1750–1784. – Rīga, 1956
Resursi internetā par šo tēmu
- Klišāns V. Livonijas zemnieki. Dzimtbūšanas izcelšanās.
- Blintenes muižas klaušu grāmatas no 1807. un 1820. gada, kā arī pielikums zemes nomas līgumam no 1862. gada.
