Atšķirības starp "Valaka" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Valaka''' jeb '''voloka''' (vc. ''Wallak'', pl. ''Włoka'', kr. ''волока, уволока'') - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvā]] un [[Polijas karaliste|Polijā]] (arī Latgalē), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam [[Arkls|arklam]]. Avotos sastopam 4 veidu ''valakas'': ''lietuviešu valaka'', ''poļu valaka'', vecā un jaunā ''valaka'' un ''Helminas valaka''. To lielums mainījās, atkarībā no elkoņa lieluma, taču proporcionālais iedalījums morgenos, šņorēs, prentēs un elkoņos visām vienāds. ''Lietuviešu voloka'' līdzinājās 19,56423 Krievijas [[desetīna|desetīnām]], vecā ''poļu valaka'' - 16,43477 desetīnas, jaunā ''poļu valaka'' - 15,37440 desetīnas, ''Helminas valaka'' - 16,3130 desetīnas. | + | '''Valaka''' jeb '''voloka''' (vc. ''Wallak'', pl. ''Włoka'', kr. ''волока, уволока'') - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvā]] un [[Polijas karaliste|Polijā]] (arī Latgalē - 21,36 ha)), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam [[Arkls|arklam]]. Avotos sastopam 4 veidu ''valakas'': ''lietuviešu valaka'', ''poļu valaka'', vecā un jaunā ''valaka'' un ''Helminas valaka''. To lielums mainījās, atkarībā no elkoņa lieluma, taču proporcionālais iedalījums morgenos, šņorēs, prentēs un elkoņos visām vienāds. ''Lietuviešu voloka'' līdzinājās 19,56423 Krievijas [[desetīna|desetīnām]], vecā ''poļu valaka'' - 16,43477 desetīnas, jaunā ''poļu valaka'' - 15,37440 desetīnas, ''Helminas valaka'' - 16,3130 desetīnas. Šo iedalījumu noteica ''valaku'' nolikums, kas bija sarakstīts senbaltkrievu valodā. Bija noteikts, ka visa ''valaku'' zeme apstrādājama pēc trīslauku sistēmas, no kuriem viens lauks tika apsēts ar maizes labību, otrs ar vasarājiem, bet trešais palika atmatā. ''Valaku'' lielumu noteica, zemi uzmērot un nosakot tās iedalījumu labuma šķirās, izdalot: |
| − | |||
| − | Šo iedalījumu noteica ''valaku'' nolikums, kas bija sarakstīts senbaltkrievu valodā. Bija noteikts, ka visa ''valaku'' zeme apstrādājama pēc trīslauku sistēmas, no kuriem viens lauks tika apsēts ar maizes labību, otrs ar vasarājiem, bet trešais palika atmatā. ''Valaku'' lielumu noteica, zemi uzmērot un nosakot tās iedalījumu labuma šķirās, izdalot: | ||
* labas kvalitātes zemes; | * labas kvalitātes zemes; | ||
* vidējas kvalitātes zemes; | * vidējas kvalitātes zemes; | ||
* sliktas kvalitātes zemes; | * sliktas kvalitātes zemes; | ||
* ļoti sliktas kvalitātes zemes. | * ļoti sliktas kvalitātes zemes. | ||
| + | 1552.-1555. gada karaļa [[Muiža|muižu]] revīzijā, ko pēc Sigismunda Augusta rīkojuma veica Pinskas [[podkomorijs]] Staņislavs Hvaļčevskis, tika noteikts, ka "katra valaka ir 30 morgeni zemes, viens morgens ir 30 prenti, bet katrs prents ir 71/2 elkoņa. Lauks, kam garākā mala ir 30 prenti, bet platums ir 10 prenti, ir 1 morgens." 1727.-1755. gada Breslavas podkomorija Dusjatska-Rudomina (''Антоний Рудомин-Дусяцкий'') protokolos: "šņorē ir 10 prenti, t.i. 75 elkoņi, tāpēc 3 šņores garumā un 1 platumā ir 1 morgens, bet 30 šņores garumā un 3 platumā ir 1 valaka; prentā ir 10 prentiki, prentiks līdzinās 3/4 no elkoņa; prentikā ir 10 lavkas, bet lavku veido 10 skrinali". XVIII-XIX gs. par "valaku" dēvēja zemnieku saimniecībai apstrādei uzticētu zemes gabalu muižas zemēs, analogu Kurzemē un Vidzemē izmantotajai [[rieža]]i. | ||
| + | |||
| + | Latgalē XIX gs. 1 ''valaka'' bija 19 [[ desetīna|desetīnu]] liels zemes gabals, kuru apstrādāšanai tur nometināja 2-3 zemnieku ģimenes. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| − | + | * Valaka // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp. | |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1938/LatvijasKareivis1938-143.pdf Svenne O. Pa dzimtbūšanas pēdām Latgalē. // Latvijas kareivis. Nr142(1392), 20.06.1938., 2. lpp.] | ||
| + | ---- | ||
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125414/Волока Волока, уволока - Словари и энциклопедии на Академике] | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/125414/Волока Волока, уволока - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Mērvienības]] | [[Kategorija:Mērvienības]] | ||
[[Kategorija:Nodokļi]] | [[Kategorija:Nodokļi]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 5. jūnijs, plkst. 06.09
Valaka jeb voloka (vc. Wallak, pl. Włoka, kr. волока, уволока) - nosacīta zemnieku nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) Lietuvā un Polijā (arī Latgalē - 21,36 ha)), kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Analogs Kurzemē un Vidzemē lietotajam arklam. Avotos sastopam 4 veidu valakas: lietuviešu valaka, poļu valaka, vecā un jaunā valaka un Helminas valaka. To lielums mainījās, atkarībā no elkoņa lieluma, taču proporcionālais iedalījums morgenos, šņorēs, prentēs un elkoņos visām vienāds. Lietuviešu voloka līdzinājās 19,56423 Krievijas desetīnām, vecā poļu valaka - 16,43477 desetīnas, jaunā poļu valaka - 15,37440 desetīnas, Helminas valaka - 16,3130 desetīnas. Šo iedalījumu noteica valaku nolikums, kas bija sarakstīts senbaltkrievu valodā. Bija noteikts, ka visa valaku zeme apstrādājama pēc trīslauku sistēmas, no kuriem viens lauks tika apsēts ar maizes labību, otrs ar vasarājiem, bet trešais palika atmatā. Valaku lielumu noteica, zemi uzmērot un nosakot tās iedalījumu labuma šķirās, izdalot:
- labas kvalitātes zemes;
- vidējas kvalitātes zemes;
- sliktas kvalitātes zemes;
- ļoti sliktas kvalitātes zemes.
1552.-1555. gada karaļa muižu revīzijā, ko pēc Sigismunda Augusta rīkojuma veica Pinskas podkomorijs Staņislavs Hvaļčevskis, tika noteikts, ka "katra valaka ir 30 morgeni zemes, viens morgens ir 30 prenti, bet katrs prents ir 71/2 elkoņa. Lauks, kam garākā mala ir 30 prenti, bet platums ir 10 prenti, ir 1 morgens." 1727.-1755. gada Breslavas podkomorija Dusjatska-Rudomina (Антоний Рудомин-Дусяцкий) protokolos: "šņorē ir 10 prenti, t.i. 75 elkoņi, tāpēc 3 šņores garumā un 1 platumā ir 1 morgens, bet 30 šņores garumā un 3 platumā ir 1 valaka; prentā ir 10 prentiki, prentiks līdzinās 3/4 no elkoņa; prentikā ir 10 lavkas, bet lavku veido 10 skrinali". XVIII-XIX gs. par "valaku" dēvēja zemnieku saimniecībai apstrādei uzticētu zemes gabalu muižas zemēs, analogu Kurzemē un Vidzemē izmantotajai riežai.
Latgalē XIX gs. 1 valaka bija 19 desetīnu liels zemes gabals, kuru apstrādāšanai tur nometināja 2-3 zemnieku ģimenes.
Literatūra par šo tēmu
- Valaka // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 207. lpp.
