Atšķirības starp "Fideikomiss" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fideikomiss''' (no lat. ''fides'' - "uzcicība" + '' | + | '''Fideikomiss''' (no lat. ''fides'' - "uzcicība" + ''committere'' - "uzdot, uzticēt"; lat. ''fideicomissum'', kr. ''фидеикомис'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] neformāls blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Skat. arī [[legāts]]. | * '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] neformāls blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Skat. arī [[legāts]]. | ||
* '''2.''' Ģermāņu tiesībās (skat. [[barbaru tiesības]]) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī [[majorāts]]). | * '''2.''' Ģermāņu tiesībās (skat. [[barbaru tiesības]]) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī [[majorāts]]). | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * William Lewis. Das Recht des Familienfideikommisses. - Scientia-Verlag: Aalen, 1969 | ||
| + | * Jörn Eckert. Der Kampf um die Familienfideikommisse in Deutschland. Studien zum Absterben eines Rechtsinstitutes. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1992, ISBN 3-631-44573-3 | ||
| + | * Thilo von Trott zu Solz. Erbrechtlose Sondervermögen: über die Möglichkeiten fideikommißähnlicher Vermögensbindungen. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1999, ISBN 3-631-33923-2 | ||
| + | * Barbara Brandner. Die Auflösung der Familienfideikommisse in Thüringen. - Dissertation, Universität Jena, 2000 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://dlib-pr.mpier.mpg.de/mfer-cgi/kleioc/0010MFER/exec/books/%22286223%22 Hans Hermann von Schweinitz. Zum Fideikommißwesen der Gegenwart und Zukunft. Eine Betrachtung zu dem vorläufigen Entwurf eines Gesetzes über Familienfideikommisse. - Walther: Berlin, 1904] | ||
| + | * [http://dlib-pr.mpier.mpg.de/m/kleioc/0010/exec/bigpage/%2286797_00000001%22 Hermann Ramdohr. Das Familienfideikommiß im Gebiete des preußischen Allgemeinen Landrechts. - Vahlen: Berlin, 1909] | ||
[[Kategorija:Likumdošana]] | [[Kategorija:Likumdošana]] | ||
[[Kategorija:Īpašums]] | [[Kategorija:Īpašums]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 05.05
Fideikomiss (no lat. fides - "uzcicība" + committere - "uzdot, uzticēt"; lat. fideicomissum, kr. фидеикомис) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā neformāls blakus novēlējums (fideicomissum), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (fides). Skat. arī legāts.
- 2. Ģermāņu tiesībās (skat. barbaru tiesības) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī majorāts).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.
- William Lewis. Das Recht des Familienfideikommisses. - Scientia-Verlag: Aalen, 1969
- Jörn Eckert. Der Kampf um die Familienfideikommisse in Deutschland. Studien zum Absterben eines Rechtsinstitutes. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1992, ISBN 3-631-44573-3
- Thilo von Trott zu Solz. Erbrechtlose Sondervermögen: über die Möglichkeiten fideikommißähnlicher Vermögensbindungen. - Lang: Frankfurt am Main u.a., 1999, ISBN 3-631-33923-2
- Barbara Brandner. Die Auflösung der Familienfideikommisse in Thüringen. - Dissertation, Universität Jena, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Hans Hermann von Schweinitz. Zum Fideikommißwesen der Gegenwart und Zukunft. Eine Betrachtung zu dem vorläufigen Entwurf eines Gesetzes über Familienfideikommisse. - Walther: Berlin, 1904
- Hermann Ramdohr. Das Familienfideikommiß im Gebiete des preußischen Allgemeinen Landrechts. - Vahlen: Berlin, 1909
