Atšķirības starp "Vīnes grupa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vīnes grupa''' (''Wiener Kreis'') - filosofu grupa ([[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. M.Šlika | + | '''Vīnes grupa''' (''Wiener Kreis'') - filosofu grupa ([[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]] rezultātā, kad vairāki grupas dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 08.16
Vīnes grupa (Wiener Kreis) - filosofu grupa (R.Karnaps (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja M.Šliks (Moritz Schlick) Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (Izziņa). 30. gados Vīnes grupa aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja koherences teoriju. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un Austrijas anšlusa rezultātā, kad vairāki grupas dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt.
Literatūra par šo tēmu
- Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.
