Atšķirības starp "Vīnes grupa" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Vīnes grupa''' jeb '''Vīnes pulciņš''' (''Wiener Kreis, Vienna Circle'') - filosofu grupa ([[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis, G.Feigls, O.Neirāts, G.Hāns, V.Krafts, F.Kaufmanis, K.Gēdelis u.c.), kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]], kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - ''Vīnes grupas'' filozofija
+
'''Vīnes grupa''' jeb '''Vīnes pulciņš''' (''Wiener Kreis'') - filosofu grupa - [[Karnaps Rūdolfs|R.Karnaps]] (kopš 1926.), F.Veismanis (''Friedrich Waismann''), G.Feigls, O.Neirāts (''Otto Neurath''), H.Hāns (''Hans Hahn''), V.Krafts (''Viktor Kraft''), F.Kaufmanis, K.Gēdelis (''Kurt Gödel'') u.c. -, kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu, attīstot un pilnveidojot [[Mahs Ernsts|E.Maha]] idejas. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja [[Šliks Morics|M.Šliks]] (''Moritz Schlick'') Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (''Izziņa''). 30. gados ''Vīnes grupa'' aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja [[Koherences teorija|koherences teoriju]]. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]], kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - ''Vīnes grupas'' filozofija
 
ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.
 
ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.
  
5. rindiņa: 5. rindiņa:
  
 
* Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.
 
* Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.
 +
----
 +
* Friedrich Stadler. Studien zum Wiener Kreis. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1997, ISBN 3-518-58207-0
 +
* Victor Kraft. Der Wiener Kreis. Der Ursprung des Neopositivismus. - Springer: Wien, 1997
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/vienna-circle/ Vienna Circle // Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.iep.utm.edu/viennacr/ Vienna Circle // Internet Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://www.univie.ac.at/ivc/ Institute Vienna Circle]
 +
----
 +
* [http://viennacirclefoundation.nl/VCArchive.pdf Wiener Kreis Archief - Noord-Hollands Archief, Haarlem]
  
 
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
 
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 09.01

Vīnes grupa jeb Vīnes pulciņš (Wiener Kreis) - filosofu grupa - R.Karnaps (kopš 1926.), F.Veismanis (Friedrich Waismann), G.Feigls, O.Neirāts (Otto Neurath), H.Hāns (Hans Hahn), V.Krafts (Viktor Kraft), F.Kaufmanis, K.Gēdelis (Kurt Gödel) u.c. -, kas kļuva par t.s. loģiskā pozitīvisma idejisko kodolu, attīstot un pilnveidojot E.Maha idejas. Radās no semināra, kuru 1922. gadā organizēja M.Šliks (Moritz Schlick) Vīnes universitātes induktīvo zinātņu filosofijas katedras ietvaros. Ar šo grupu sadarbojās arī Franks (Čehoslovākija), E.Kaila (Somija), A.Blambergs (ASV), J.Jergensens (Dānija), Aijers (Lielbritānija) u.c. 1929. gadā Karnaps, Hāns un Neirāts publicēja "Zinātniskais pasaules uzskats : Vīnes grupa". Uz šo laiku jau var runāt par grupu kā pastāvīgu sadarbībā, vienā virzienā strādājošu domātāju kopumu. No 1930. gada grupa sāka izdot žurnālu "Erkenntnis" (Izziņa). 30. gados Vīnes grupa aktīvi risināja loģiskā pozitīvisma idejas, adaptēja virkni Vitgenšteina ideju (zināšanu loģiskās analīzes koncepciju, mācību par loģikas un matemātikas analītisko raksturu, tradicionālās filosofijas kritiku), līdz galam noformulēja loģiskā pozitīvisma pamattēzes, izvirzīja koherences teoriju. Pēc M.Šlika slepkavības 1936. gadā un Austrijas anšlusa, kad vairāki dalībnieki bija spiesti emigrēt, 30. gadu beigās grupa beidza pastāvēt. Tās biedri nokļuva Lielbritānijā, Amerikā, Austrālijā - Vīnes grupas filozofija ieplūda angloamerikāņu filozofijā (Vaismans, Popers u.c.), kas rezultējies nevis atšķirīgā filosofijā, bet noteiktā pieejā filosofijai, filosofēšanas noskaņā. Atšķirīga ir attieksme pret vārdu, teikumu, filosofijas uzdevumu, ko bieži apzīmē kā utilitāru, pragmātisku.

Literatūra par šo tēmu

  • Vīnes pulciņš. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 444. lpp.

  • Friedrich Stadler. Studien zum Wiener Kreis. - Suhrkamp: Frankfurt am Main, 1997, ISBN 3-518-58207-0
  • Victor Kraft. Der Wiener Kreis. Der Ursprung des Neopositivismus. - Springer: Wien, 1997

Resursi internetā par šo tēmu