Atšķirības starp "Aizvēsture" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Aizvēsture''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības, - vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam. Pirmo cilvēkveidīgo būtņu parādīšanās attiecināma apmēram uz laiku pirms ~3 000 000 gadu, savukārt rakstība un līdz ar to senākie rakstītie avoti parādās VI-III g.tk.p.m.ē. mijā. | '''Aizvēsture''' - [[Vēstures periodizācija|vēstures periodizācijā]] pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības, - vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam. Pirmo cilvēkveidīgo būtņu parādīšanās attiecināma apmēram uz laiku pirms ~3 000 000 gadu, savukārt rakstība un līdz ar to senākie rakstītie avoti parādās VI-III g.tk.p.m.ē. mijā. | ||
| + | |||
| + | Līdz pat XIX gs. sākumam priekšstati par cilvēces pirmsākumiem bija visai aptuveni, pamatojoties uz [[Bībele]]s komentāriem valdīja uzskats, ka cilvēces vēsture ilgst aptuveni 6000 gadu. XVIII-XIX gs. mijā sākumā zinātnē tika izvirzīta ideja, ka daudzas parādības Zemes attīstībā neļauj uzskatīt, ka pasaule un cilvēks ir veidojies pirms 6000 gadu - ģeoloģijā nostiprinājās uzskats, ka nogulumiežu kārtas veidojušās daudz ilgākā laika posmā, kas lika pārskatīt arī cilvēces vēsturi pieļaujot, ka cilvēces attīstības posms pirms rakstības bijis ilgāks, veidojot "vēsturi aiz vēstures”. XIX gs. vidū Rietumeiropas zinātnē to sāka dēvēt par "aizvēsturi”. | ||
[[Kategorija:Vēstures zinātne]] | [[Kategorija:Vēstures zinātne]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 22. jūnijs, plkst. 06.25
Aizvēsture - vēstures periodizācijā pieņemts nosacīts apzīmējums vēstures periodam, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības, - vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam. Pirmo cilvēkveidīgo būtņu parādīšanās attiecināma apmēram uz laiku pirms ~3 000 000 gadu, savukārt rakstība un līdz ar to senākie rakstītie avoti parādās VI-III g.tk.p.m.ē. mijā.
Līdz pat XIX gs. sākumam priekšstati par cilvēces pirmsākumiem bija visai aptuveni, pamatojoties uz Bībeles komentāriem valdīja uzskats, ka cilvēces vēsture ilgst aptuveni 6000 gadu. XVIII-XIX gs. mijā sākumā zinātnē tika izvirzīta ideja, ka daudzas parādības Zemes attīstībā neļauj uzskatīt, ka pasaule un cilvēks ir veidojies pirms 6000 gadu - ģeoloģijā nostiprinājās uzskats, ka nogulumiežu kārtas veidojušās daudz ilgākā laika posmā, kas lika pārskatīt arī cilvēces vēsturi pieļaujot, ka cilvēces attīstības posms pirms rakstības bijis ilgāks, veidojot "vēsturi aiz vēstures”. XIX gs. vidū Rietumeiropas zinātnē to sāka dēvēt par "aizvēsturi”.
