Atšķirības starp "Brodels Fernāns" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Fernāns Pauls Ahils Brodēls''' (''Braudel, Paul Achille Fernand''; 24.08.1902.-28.11.1985.) - vēsturnieks medievists, viens no t.s. ''[[Annāļu skola]]s'' veidotājiem. | '''Fernāns Pauls Ahils Brodēls''' (''Braudel, Paul Achille Fernand''; 24.08.1902.-28.11.1985.) - vēsturnieks medievists, viens no t.s. ''[[Annāļu skola]]s'' veidotājiem. | ||
| − | Dzimis 1902. gada 24. augustā Lumevillā (''Luméville-en-Ornois''), Meisas (''Meuse'') departamentā, provinces skolotāja dēls. 1908. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Mācījies Voltēra licejā, studējis Sorbonnā, kuru absolvējis 1923. gadā. 1925.-1926. gadā obligātajā karadienestā okupācijas spēkos Vācijā. Līdz 1932. gadam skolotājs Alžīrā (sākumā Konstantinā, vēlāk licejā Alžīrā). Šajā laikā vācis materiālus savai disertācijai par Spānijas karaļa Filipa II laiku, apceļojis Spāniju, Itāliju, Dienvidslāviju. 1932. gadā Brodels sāk strādāt par skolotāju Parīzē - šajā laikā iepazinās un sadraudzējās ar [[Fevrs Lisjēns|Lisjēnu Fevru]], vēstures profesoru Francijas koledžā ('' | + | Dzimis 1902. gada 24. augustā Lumevillā (''Luméville-en-Ornois''), Meisas (''Meuse'') departamentā, provinces skolotāja dēls. 1908. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Mācījies Voltēra licejā, studējis Sorbonnā, kuru absolvējis 1923. gadā. 1925.-1926. gadā obligātajā karadienestā okupācijas spēkos Vācijā. Līdz 1932. gadam skolotājs Alžīrā (sākumā Konstantinā, vēlāk licejā Alžīrā). Šajā laikā vācis materiālus savai disertācijai par Spānijas karaļa Filipa II laiku, apceļojis Spāniju, Itāliju, Dienvidslāviju. 1932. gadā Brodels sāk strādāt par skolotāju Parīzē - šajā laikā iepazinās un sadraudzējās ar [[Fevrs Lisjēns|Lisjēnu Fevru]], vēstures profesoru Francijas koledžā (''Collège de France'') - tālākā Brodela dzīve bija visai cieši saistīta ar Fevru un tā vadīto žurnālu "Ekonomiskās un sociālās vēstures annāles" (''Annales d'histoire économique et sociale''). 1935. gadā viņš dodas uz Brazīliju, kur uzaicināts darbā par profesoru Sanpaulu (''São Paulo'') universitātē. 1937. gadā atgriezās Francijā un jau nākamajā gadā kļūst par pasniedzēju ''Augstāko un praktisko pētījumu skolā'' (''Ecole Pratique des Hautes Etudes'') Parīzē. 1939. gadā Brodels iestājās armijā, 1940. gadā nokļuva gūstā - sākumā karagūstekņu nometne Maincā, no 1943. gada stingra režīma karagūstekņu nometnē netālu no Lībekas, - kur sarakstīja monogrāfiju "Vidusjūra un Vidusjūras pasaule Filipa II laikā" (''La Méditerranée et le monde méditerranéen à l'époque de Philippe II''), kuru 1947. gadā aizstāvēja kā disertāciju un publicēja 1949. gadā. Atgriezies no gūsta sāka strādāt Sorbonnā. 1949. gadā mainīja darbu un sāka strādāt Francijas koledžā par Mūsdienu civilizācijas katedras vadītāju. 1956. gadā kļuva par Augstāko un praktisko pētījumu skolas VI, sociālo un ekonomikas zinātņu sekcijas (''VI section de l'Ecole pratique des hautes études'') prezidentu un ir šajā postenī līdz 1973. gadam (šo pētniecības institūtu par ''Rokfellera fonda'' piešķirtajiem līdzekļiem 1947. gadā bija izveidojis Fevrs). Bez tam pēc Fevra nāves (1956.) kļuva par žurnāla “Annāles. (Ekonomika. Sabiedrība. Civilizācija.)” (''Annales. Economies. Sociétés. Civilisations'') redaktoru. 1970. gadā, sastrīdējies ar kolēģiem redakcijā, aizgāja no darba žurnālā "Annāles" (paliekot par tā ierindas respondentu), un ar ''Forda fonda'' atbalstu izveidoja ''Zinātņu par cilvēku centru'' (''Maison des sciences de l'homme''), kļūstot par tā galveno administratoru. Miris 1985. gada 28. novembrī Koteazūrā (''Cote d'Azur''), Dienvidfrancijā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 23. jūnijs, plkst. 05.14
Fernāns Pauls Ahils Brodēls (Braudel, Paul Achille Fernand; 24.08.1902.-28.11.1985.) - vēsturnieks medievists, viens no t.s. Annāļu skolas veidotājiem.
Dzimis 1902. gada 24. augustā Lumevillā (Luméville-en-Ornois), Meisas (Meuse) departamentā, provinces skolotāja dēls. 1908. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Mācījies Voltēra licejā, studējis Sorbonnā, kuru absolvējis 1923. gadā. 1925.-1926. gadā obligātajā karadienestā okupācijas spēkos Vācijā. Līdz 1932. gadam skolotājs Alžīrā (sākumā Konstantinā, vēlāk licejā Alžīrā). Šajā laikā vācis materiālus savai disertācijai par Spānijas karaļa Filipa II laiku, apceļojis Spāniju, Itāliju, Dienvidslāviju. 1932. gadā Brodels sāk strādāt par skolotāju Parīzē - šajā laikā iepazinās un sadraudzējās ar Lisjēnu Fevru, vēstures profesoru Francijas koledžā (Collège de France) - tālākā Brodela dzīve bija visai cieši saistīta ar Fevru un tā vadīto žurnālu "Ekonomiskās un sociālās vēstures annāles" (Annales d'histoire économique et sociale). 1935. gadā viņš dodas uz Brazīliju, kur uzaicināts darbā par profesoru Sanpaulu (São Paulo) universitātē. 1937. gadā atgriezās Francijā un jau nākamajā gadā kļūst par pasniedzēju Augstāko un praktisko pētījumu skolā (Ecole Pratique des Hautes Etudes) Parīzē. 1939. gadā Brodels iestājās armijā, 1940. gadā nokļuva gūstā - sākumā karagūstekņu nometne Maincā, no 1943. gada stingra režīma karagūstekņu nometnē netālu no Lībekas, - kur sarakstīja monogrāfiju "Vidusjūra un Vidusjūras pasaule Filipa II laikā" (La Méditerranée et le monde méditerranéen à l'époque de Philippe II), kuru 1947. gadā aizstāvēja kā disertāciju un publicēja 1949. gadā. Atgriezies no gūsta sāka strādāt Sorbonnā. 1949. gadā mainīja darbu un sāka strādāt Francijas koledžā par Mūsdienu civilizācijas katedras vadītāju. 1956. gadā kļuva par Augstāko un praktisko pētījumu skolas VI, sociālo un ekonomikas zinātņu sekcijas (VI section de l'Ecole pratique des hautes études) prezidentu un ir šajā postenī līdz 1973. gadam (šo pētniecības institūtu par Rokfellera fonda piešķirtajiem līdzekļiem 1947. gadā bija izveidojis Fevrs). Bez tam pēc Fevra nāves (1956.) kļuva par žurnāla “Annāles. (Ekonomika. Sabiedrība. Civilizācija.)” (Annales. Economies. Sociétés. Civilisations) redaktoru. 1970. gadā, sastrīdējies ar kolēģiem redakcijā, aizgāja no darba žurnālā "Annāles" (paliekot par tā ierindas respondentu), un ar Forda fonda atbalstu izveidoja Zinātņu par cilvēku centru (Maison des sciences de l'homme), kļūstot par tā galveno administratoru. Miris 1985. gada 28. novembrī Koteazūrā (Cote d'Azur), Dienvidfrancijā.
Literatūra par šo tēmu
- Alain Brunhes. Fernand Braudel. - Josette Lyon: Paris, 2001
- Pierre Daix. Braudel. - Flammarion: Paris, 1996
- Giuliana Gemelli. Fernand Braudel. - Odile Jacob: Paris, 1996
- François-Xavier Verschave. La maison-monde. Libres leçons de Braudel. - Charles-Léopold Mayer: Paris, 2005
- Yves Lemoine. Fernand Braudel. Espaces et temps de l'historien. - Punctum: Paris 2005, ISBN ISBN 2-351-16006-1
- Carlos Antonio Aguirre Rojas. Fernand Braudel und die modernen Sozialwissenschaften. - Leipziger Univ.-Verlag: Leipzig, 1999, ISBN 3-931922-93-6
- Jörg Schmidt. Der historiographische Ansatz Fernand Braudels und die gegenwärtige Krise der Geschichtswissenschaft. Phil. Diss. - Ludwig-Maximilians-Universität: München, 1971
Resursi internetā par šo tēmu
- Braudel, Colonialism and the Rise of the West
- Fernand Braudel:Mediterranean studies:Annales school
- Fernand Braudel Center
- Instituto Fernand Braudel de Economia Mundial
- Fernand Braudel and the Annales School by Dr David Moon
- Annales School, Fernand Braudel biography
- Fernand Braudel Center in New York
- Fernand Braudel / Mediterranean studies / Annales school
- Бродель - www.peoples.ru
- Биография Ф. Броделя
- А.Ф. Грабски “Фернан Бродель: вопросы методологии истории цивилизаций”
- Труды Ф. Броделя в библиотеке Гумер
- Отрывки из «Материальной цивилизации» на рус. яз.
- Бродель Ф. Что такое Франция? - Изд-во им. Сабашниковых: Москва, 1994-1997
- Бродель Ф. Материальная цивилизация, экономика и капитализм, XV - XVIII ВВ. (Том 1) - Прогресс: М., 1986, 622 c. - 1 MB rar
