Atšķirības starp "Alods" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns, pavisam" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums, vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku ''alods'' transformējās [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] zemē ar [[Manss|mansu]] centrā | + | '''Alods''' (no senģerm. ''alôd'' = ''al'' - "pilns, pavisam" + ''od'' - "manta"; latiniz. ''allodium'', vāc. ''Allod'', fr. ''alleu'', kr. ''аллод'') - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts [[Saliešu tiesa|Saliešū tiesā]]), vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku ''alods'' transformējās [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] zemē ar [[Manss|mansu]] centrā un [[Muiža|muižā]]. |
[[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par ''alodu'' (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. | [[Livonija|Livonijā]] XIII-XIV gs. ar ''alodu'' apzīmēja [[Muiža|muižu]], kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par ''alodu'' (t.s. [[alodifikācija]]) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] [[Muižniecība|muižnieki]] daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā. | ||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.historia.lv/alfabets/A/AL/allods/encik/all_lkv.htm Allōds // Latviešu konversācijas vārdnīca. 1.sējums, 297.-298.sleja. - historia.lv] | ||
| + | ---- | ||
* [http://netzwerk.wisis.de/text/372.htm Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft] | * [http://netzwerk.wisis.de/text/372.htm Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft] | ||
---- | ---- | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 19. jūlijs, plkst. 05.09
Alods (no senģerm. alôd = al - "pilns, pavisam" + od - "manta"; latiniz. allodium, vāc. Allod, fr. alleu, kr. аллод) - sākotnēji (VI gs.) kustamas mantas apzīmējums (pirmo reizi kā tāds minēts Saliešū tiesā), vēlāk kā kustams, tā nekustams privātīpašums. Pēc VIII gs. brīvi mantojams un neatsavināms nekustamais īpašums viduslaikos. Ar laiku alods transformējās brīvzemnieku zemē ar mansu centrā un muižā.
Livonijā XIII-XIV gs. ar alodu apzīmēja muižu, kas nav pakļauta zemes kunga virsīpašuma tiesībām. Lēņa muižu turētāji centās panākt šo muižu pārvēršanu par alodu (t.s. alodifikācija) - Kurzemes hercogistē muižnieki daļēji to panāca 1570. gadā, bet pilnīgi 1776. gadā. Latgalē – 1768. gadā. Vidzemē 1783. gadā.
Skat. arī: odāls
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.
- Otto Brunner. Land und Herrschaft. Grundfragen der territorialen Verfassungsgeschichte Österreichs im Mittelalter. - Darmstadt, 1984
