Atšķirības starp "Feodālisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Feodālisms''' (angl. ''feudalism'', vāc. ''Feudalismus'', fr. ''féodalité'', kr. ''феодализм'' - no vidusl. lat. ''feodum'', ''feudum'': "feods", "[[lēnis]]") - decentralizēta valsts iekārta, kurā sabiedrība strikti sadalīta [[Kārta|kārtās]], bet valdošās kārtas locekļus savā starpā saista [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļa]] zvērests. [[Monarhs]] kā augstākais sizerens, kura vasaļi ir lielie feodāļi, magnāti, tad hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat [[zemniecība]]i. Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. [[Feodālā imunitāte|feodālo imunitāti]].
+
'''Feodālisms''' (angl. ''feudalism'', vāc. ''Feudalismus'', fr. ''féodalité'', kr. ''феодализм'' - no vidusl. lat. ''feodum'', ''feudum'': "feods", "[[lēnis]]") - valsts vara decentralizēta par labu vietējai varai un īpaši priviliģētām personām, kopienām vai korporācijām [[Senjorālā monarhija|senjorālās monarhijas]] apstākļos. Izteikts sabiedrības daljums [[Kārta|kārtās]] un kārtu tiesiskā nevienlīdzība: politiskās un ekonomiskās privilēģijas augstākajām kārtām ([[muižniecība]]i, [[garīdzniecība]]i) un zemāko kārtu nepilntiesība (piemēram, [[zemniecība]]s nospiešana [[dzimtbūšana]]s stāvoklī). Rietumeiropā ''feodālisms'' veidojās VI-XI gs. un pastāvēja līdz XVIII gs. (atsevišķas iezīmes vēl ilgāk), Centrāleiropā un Austrumeiropā ''feodālisms''veidojās VIII-XIII gs. un pastāvēja līdz XIX gs. (atsevišķas iezīmes līdz XX gs.).
  
 
Tīrā veidā ''feodālisms'' raksturīgs tikai Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi [[Marksisms|marksistisko skolu]] pārstāvji) runā par ''feodālismu'' arī Āzijā un Āfrikā.
 
Tīrā veidā ''feodālisms'' raksturīgs tikai Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]], taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi [[Marksisms|marksistisko skolu]] pārstāvji) runā par ''feodālismu'' arī Āzijā un Āfrikā.

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. oktobris, plkst. 05.35

Feodālisms (angl. feudalism, vāc. Feudalismus, fr. féodalité, kr. феодализм - no vidusl. lat. feodum, feudum: "feods", "lēnis") - valsts vara decentralizēta par labu vietējai varai un īpaši priviliģētām personām, kopienām vai korporācijām senjorālās monarhijas apstākļos. Izteikts sabiedrības daljums kārtās un kārtu tiesiskā nevienlīdzība: politiskās un ekonomiskās privilēģijas augstākajām kārtām (muižniecībai, garīdzniecībai) un zemāko kārtu nepilntiesība (piemēram, zemniecības nospiešana dzimtbūšanas stāvoklī). Rietumeiropā feodālisms veidojās VI-XI gs. un pastāvēja līdz XVIII gs. (atsevišķas iezīmes vēl ilgāk), Centrāleiropā un Austrumeiropā feodālismsveidojās VIII-XIII gs. un pastāvēja līdz XIX gs. (atsevišķas iezīmes līdz XX gs.).

Tīrā veidā feodālisms raksturīgs tikai Rietumeiropai viduslaikos, taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi marksistisko skolu pārstāvji) runā par feodālismu arī Āzijā un Āfrikā.

Skat. arī Senjorālā monarhija

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.

  • Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
  • Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
  • Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.

Resursi internetā par šo tēmu