Atšķirības starp "Feodālisms" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. oktobris, plkst. 05.37

Feodālisms (angl. feudalism, vāc. Feudalismus, fr. féodalité, kr. феодализм - no vidusl. lat. feodum, feudum: "feods", "lēnis") - valsts vara decentralizēta par labu vietējai varai un īpaši priviliģētām personām, kopienām vai korporācijām senjorālās monarhijas apstākļos. Izteikts sabiedrības daljums kārtās un kārtu tiesiskā nevienlīdzība: politiskās un ekonomiskās privilēģijas augstākajām kārtām (muižniecībai, garīdzniecībai) un zemāko kārtu nepilntiesība (piemēram, zemniecības nospiešana dzimtbūšanas stāvoklī). Rietumeiropā feodālisms veidojās VI-XI gs. un pastāvēja līdz XVIII gs. (atsevišķas iezīmes vēl ilgāk), Centrāleiropā un Austrumeiropā feodālismsveidojās VIII-XIII gs. un pastāvēja līdz XIX gs. (atsevišķas iezīmes līdz XX gs.).

Tīrā veidā feodālisms raksturīgs tikai Rietumeiropai viduslaikos, taču līdzīgas iezīmes vēsturē sastopamas arī citur pasaulē, tāpēc dažkārt (it sevišķi marksistisko skolu pārstāvji) runā par feodālismu arī Āzijā un Āfrikā.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.

• Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
• Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
• Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.

Resursi internetā par šo tēmu

• ФЕОДАЛИЗМ - Национальная философская энциклопедия