Atšķirības starp "Kampanella Tomazo" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
m (→‎Literatūra par šo tēmu)
 
(20 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Tomazo Kampanella''' jeb '''Džovanni Domeniko Kampanella''' (''Tommaso Campanella'', ''Giovanni Domenico Campanella'', 1568.-1639.)  - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks, filosofs utopists un dzejnieks.
 
'''Tomazo Kampanella''' jeb '''Džovanni Domeniko Kampanella''' (''Tommaso Campanella'', ''Giovanni Domenico Campanella'', 1568.-1639.)  - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks, filosofs utopists un dzejnieks.
  
−
Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (''Stilo'') pilsētas tuvumā Stenjano ciematā, Kalabrijas novadā Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē.
+
Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (''Stilo'') pilsētas tuvumā Stinjano (''Stignano'') ciematā, Kalabrijas novadā (''Reggio Calabria'') Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā (''Placanica''), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, 1583. gadā Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo (''San Giorgio Morgeto''), vēlāk uz Almonti (''Almonte''). Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Konsencā (''Cosenza'') ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. 1589. gadā viņš atstāja Almonti un devās uz Neapoli (''Napoli''), vicekaralistes galvaspilsētu, kur sarakstīja savu pirmo [[Platonisms|platonisma]] garā ieturēto darbu "Ar maņām pierādāmā filosofija". Darbs izraisīja publiskas diskusijas kā visai neviennozīmīgs un esošās zinātnes autoritātes apšaubošs. 1594. gadā uzsāka darbu Padujas universitātē, kur visai neiecietīgā rakstura un asās mēles dēļ izpelnījās kolēģu naidu. Pret viņu tika izvirzītas apsūdzības maģijā un [[Herēze|herēzē]], un brālim Tomazo nācās šo laiku pavadīt Romā, Enģeļu pilī (līdz 1597. gadam, kad inkvizīcijas izmeklēšanā viņu attaisnoja). Šajos gados sarakstījis "Par kristīgo monarhiju" un "Politiskais dialogs pret luterāņiem, kalvinistiem un citiem ķeceriem". 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvērestība tika atklāta un Kampanella Neapolē arestēts un 1603. gada 8. janvārī notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (''Civitas solis'', 1602., publicēta 1623.) par ideālu [[Teokrātija|teokrātiski]]-[[Komunisms|komunistisku]] sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. Cietumā Kampanella sarakstīja vairumu pārējo savu darbu: "Galileja aizstāvība", "Par lietu un maģijas sajušanu", "Uzvarētais ateisms", kā arī poēmas, sonetus un madrigālus, ko apkopoja savā "Izlase". 1626. gada 15. maijā pēc īpaša [[Pāvests|pāvesta]] [[Urbans VIII, pāvests|Urbana VIII]] rīkojuma atbrīvots, bet 1629. gada 6. aprīlī pilnībā attaisnots. Dzīvoja un darbojās Romā. 1634. gadā, Kalabrijā atkllājot jaunu politisku sazvērestību, kurā bija iesaistīti daudzi Kampanellas sekotāji, viņš bēga uz [[Francijas karaliste|Francijas karalisti]], kur pavadīja tlikušo dzīves daļu, esot īpašā Rišeljē [[Kardināls|kardināla]] Armāna de Plesī (''Armand Jean du Plessis, cardinal-duc de Richelieu'') aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē, Sv. Honorija (''St-Honoré'') dominikāņu klosterī.
  
−
Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā (''Placanica''), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo. Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Kozencā ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas.
+
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella sākotnēji visai ietekmējies no [[Telezio Bernardino]] (''Bernardino Telesio'') mācības un visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensualisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu ieinteresējās arī [[svētā inkvizīcija]], kas Kampanellam bija kā glābiņš no laicīgās tiesas brutalitātes). Centās rast kristietības zinātniskus pierādījumus, pamatojoties un jutekļu uztveri un prāta spēju sevi izzināt. Visumu uzskatīja par esības un neesības sajaukumu, kur izmaiņas rodas, mijiedarbojoties pretēji orientētajiem mīlestības un naida principiem. Visiem objektiem šai pasaulē, viņaprāt, ir dvēsele un sajūtas, tikai katram savā līmenī - viss tiecas uz pašsaglabāšanos, taču saprātīgas būtnes spēj to sasniegt vienīgi savienojoties ar Dievu. Savu sociālo ideālu izklāstīja traktātos "Saules pilsēta" un "Mesijas monarhija". Aprakstīja uz [[eigēnika]]s pamatiem veidotu ideālo sabiedrību, kurai jāpārņem visu zināmo pasauli. Pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, pilnībā jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, mantai (kustamajam un nekustamajam īpašumam, t.sk. sievām) jābūt kopīgai, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. [[Vēsturisko ciklu teorija]]s piekritējs.
−
 
 
−
1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (''Civitas solis'', 1602., publicēta 1623.) par ideālu [[Teokrātija|teokrātiski]]-[[Komunisms|komunistisku]] sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. 1626. gadā pēc īpaša [[Pāvests|pāvesta]] [[Urbans VIII, pāvests|Urbana VIII]] rīkojuma atbrīvots. Atlikušo dzīves daļu pavadīja [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], esot īpašā Rišeljē [[Kardināls|kardināla]] Armāna de Plesī (''Armand Jean du Plessis, cardinal-duc de Richelieu'') aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē.
 
−
 
 
−
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella bija visai tuvs [[Telezio Bernardino]] mācībai, visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensuālisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi [[svētā inkvizīcija]]). Visumu uzskatīja par dzīvu, un visas esamības pirmavots ir Dievs. Savu sociālo ideālu pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība.
 
  
 
'''Zināmākie darbi:'''
 
'''Zināmākie darbi:'''
−
* Civitas solis
+
* Philosophia sensibus demonstrata (1590.)
 +
* De monarchia Christianorum (1593.)
 +
* Dialogo politico contra Luterani, Calvinisti e altri eretici (1595.)
 +
* Civitas solis (1602.)
 +
* De Monarchia Messiae (1605.)
 +
* Prodromus philosophiae instaurandae (1617.)
 +
* De sensu rerum et magia (1590., publicēta 1620.)
 +
* Apologia pro Galileo (1622.)
 +
* Scelta (1622.)
 +
* Atheismus triumphatus (1631.)
 
* Questiones sull' optima republica
 
* Questiones sull' optima republica
 
* Philosophia realis
 
* Philosophia realis
−
* De Monarchia Messiae
+
* Metaphysica (1638.)
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
 +
* Kampanella Tommazo. Saules pilsēta / no kr. val. tulk. V.Melderis ; priekšv. aut. F.Petrovskis. - Zvaigzne: Rga, 1980. - 95 lpp.
 
* Kampanella Tomazo. Saules pilsēta. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 87 lpp.
 
* Kampanella Tomazo. Saules pilsēta. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 87 lpp.
 +
----
 +
* Ruth Hagengruber. Tommaso Campanella. Eine Philosophie der Ähnlichkeit. - Sankt Augustin, 1994, ISBN 3-88345-333-1
 +
* Michael W. Mönnich. Tommaso Campanella. Sein Beitrag zur Medizin und Pharmazie in der Renaissance. - Stuttgart 1990, ISBN 3-8047-1090-5
 +
* Gisela Bock. Thomas Campanella. Politisches Interesse und philosophische Spekulation. - Tübingen, 1974, ISBN 978-3-484-80069-4
 
----
 
----
 
* Асмус В.Ф. Томмазо Кампанелла. // Под знаменем марксизма. 1939, № 7
 
* Асмус В.Ф. Томмазо Кампанелла. // Под знаменем марксизма. 1939, № 7
32. rindiņa: 42. rindiņa:
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/03221b.htm Tommaso Campanella - Catholic Encyclopedia]
 +
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/91122/Tommaso-Campanella Tommaso Campanella (Italian philosopher and poet) - Britannica]
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/campanella/ Tommaso Campanella - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 +
* [http://galileo.rice.edu/sci/campanella.html Tommaso Campanella - The Galileo Project]
 +
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/c#a1040 Works by Tommaso Campanella at Project Gutenberg]
 +
* [http://www.class.uidaho.edu/mickelsen/texts/Weber%20-%20History/Campanella.htm Tommaso Campanella. // Alfred Weber. History of Philosophy.]
 +
----
 +
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=atr%3D11863819X+OR+nid%3D11863819X&method=simpleSearch Literatur von und über Tommaso Campanella im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.bbkl.de/c/campanella_t.shtml Tommaso Campanella. - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
 +
* [http://www.zeno.org/Philosophie/M/Campanella,+Tommaso Werke von Tommaso Campanella bei Zeno.org]
 +
----
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_new_philosophy/555/КАМПАНЕЛЛА Кампанелла - Academic dictionaries and encyclopedias]
 +
* [http://politanaliz.land.ru/campanella.htm Томмазо Кампанелла - politanaliz.land.ru]
 +
* [http://www.nb-info.ru/revolt/kampanella.htm Викштрем С. Томмазо Кампанелла. // Лимонка. № 57]
 +
* [http://www.revkom.com/index.htm?/biblioteka/utopiya/companella/gorod.htm Кампанелла T. Город Солнца.]
 +
* [http://ec-dejavu.ru/s-2/Sun_city.html Штекли А.Э. Кошмары Города Солнца: тирания общности или всевластие науки? // Культура Возрождения и власть. - Наука: Москва, 1999, с. 84-94]
 +
* [http://www.natapa.msk.ru/biblio/issues/chekalov_marino.htm Чекалов К.А. Трансформация ренессансного архитектурного мышления в XVII веке: «Город Солнца» Кампанеллы и «Адонис» Марино]
  
 
[[Kategorija:K]]
 
[[Kategorija:K]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 30. septembris, plkst. 05.15

Tommaso Campanella.jpg

Tomazo Kampanella jeb Džovanni Domeniko Kampanella (Tommaso Campanella, Giovanni Domenico Campanella, 1568.-1639.) - dominikāņu mūks, filosofs utopists un dzejnieks.

Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (Stilo) pilsētas tuvumā Stinjano (Stignano) ciematā, Kalabrijas novadā (Reggio Calabria) Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu klosterī Plakanikā (Placanica), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, 1583. gadā Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo (San Giorgio Morgeto), vēlāk uz Almonti (Almonte). Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Konsencā (Cosenza) ar franciskāņiem, pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. 1589. gadā viņš atstāja Almonti un devās uz Neapoli (Napoli), vicekaralistes galvaspilsētu, kur sarakstīja savu pirmo platonisma garā ieturēto darbu "Ar maņām pierādāmā filosofija". Darbs izraisīja publiskas diskusijas kā visai neviennozīmīgs un esošās zinātnes autoritātes apšaubošs. 1594. gadā uzsāka darbu Padujas universitātē, kur visai neiecietīgā rakstura un asās mēles dēļ izpelnījās kolēģu naidu. Pret viņu tika izvirzītas apsūdzības maģijā un herēzē, un brālim Tomazo nācās šo laiku pavadīt Romā, Enģeļu pilī (līdz 1597. gadam, kad inkvizīcijas izmeklēšanā viņu attaisnoja). Šajos gados sarakstījis "Par kristīgo monarhiju" un "Politiskais dialogs pret luterāņiem, kalvinistiem un citiem ķeceriem". 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvērestība tika atklāta un Kampanella Neapolē arestēts un 1603. gada 8. janvārī notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (Civitas solis, 1602., publicēta 1623.) par ideālu teokrātiski-komunistisku sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. Cietumā Kampanella sarakstīja vairumu pārējo savu darbu: "Galileja aizstāvība", "Par lietu un maģijas sajušanu", "Uzvarētais ateisms", kā arī poēmas, sonetus un madrigālus, ko apkopoja savā "Izlase". 1626. gada 15. maijā pēc īpaša pāvesta Urbana VIII rīkojuma atbrīvots, bet 1629. gada 6. aprīlī pilnībā attaisnots. Dzīvoja un darbojās Romā. 1634. gadā, Kalabrijā atkllājot jaunu politisku sazvērestību, kurā bija iesaistīti daudzi Kampanellas sekotāji, viņš bēga uz Francijas karalisti, kur pavadīja tlikušo dzīves daļu, esot īpašā Rišeljē kardināla Armāna de Plesī (Armand Jean du Plessis, cardinal-duc de Richelieu) aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē, Sv. Honorija (St-Honoré) dominikāņu klosterī.

Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella sākotnēji visai ietekmējies no Telezio Bernardino (Bernardino Telesio) mācības un visai skeptiski raudzījās uz sholastiku, uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā sensualisms un deisms eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu ieinteresējās arī svētā inkvizīcija, kas Kampanellam bija kā glābiņš no laicīgās tiesas brutalitātes). Centās rast kristietības zinātniskus pierādījumus, pamatojoties un jutekļu uztveri un prāta spēju sevi izzināt. Visumu uzskatīja par esības un neesības sajaukumu, kur izmaiņas rodas, mijiedarbojoties pretēji orientētajiem mīlestības un naida principiem. Visiem objektiem šai pasaulē, viņaprāt, ir dvēsele un sajūtas, tikai katram savā līmenī - viss tiecas uz pašsaglabāšanos, taču saprātīgas būtnes spēj to sasniegt vienīgi savienojoties ar Dievu. Savu sociālo ideālu izklāstīja traktātos "Saules pilsēta" un "Mesijas monarhija". Aprakstīja uz eigēnikas pamatiem veidotu ideālo sabiedrību, kurai jāpārņem visu zināmo pasauli. Pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, pilnībā jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, mantai (kustamajam un nekustamajam īpašumam, t.sk. sievām) jābūt kopīgai, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. Vēsturisko ciklu teorijas piekritējs.

Zināmākie darbi:

  • Philosophia sensibus demonstrata (1590.)
  • De monarchia Christianorum (1593.)
  • Dialogo politico contra Luterani, Calvinisti e altri eretici (1595.)
  • Civitas solis (1602.)
  • De Monarchia Messiae (1605.)
  • Prodromus philosophiae instaurandae (1617.)
  • De sensu rerum et magia (1590., publicēta 1620.)
  • Apologia pro Galileo (1622.)
  • Scelta (1622.)
  • Atheismus triumphatus (1631.)
  • Questiones sull' optima republica
  • Philosophia realis
  • Metaphysica (1638.)

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
  • Kampanella Tommazo. Saules pilsēta / no kr. val. tulk. V.Melderis ; priekšv. aut. F.Petrovskis. - Zvaigzne: Rga, 1980. - 95 lpp.
  • Kampanella Tomazo. Saules pilsēta. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 87 lpp.
  • Ruth Hagengruber. Tommaso Campanella. Eine Philosophie der Ähnlichkeit. - Sankt Augustin, 1994, ISBN 3-88345-333-1
  • Michael W. Mönnich. Tommaso Campanella. Sein Beitrag zur Medizin und Pharmazie in der Renaissance. - Stuttgart 1990, ISBN 3-8047-1090-5
  • Gisela Bock. Thomas Campanella. Politisches Interesse und philosophische Spekulation. - Tübingen, 1974, ISBN 978-3-484-80069-4
  • Асмус В.Ф. Томмазо Кампанелла. // Под знаменем марксизма. 1939, № 7
  • Штекли А.Э. Кампанелла. - Москва, 1959
  • Штекли А.Э. Город Солнца: утопия и наука. - Москва, 1978
  • Рутенбург В.И. Кампанелла. - Ленинград, 1956
  • Горфункель А.Х. Томмазо Кампанелла. - Мысль: Москва, 1969, 249 с.
  • Горфункель А.Х. Гуманизм и натурфилософия итальянского Возрождения. - Мысль: Москва, 1977
  • Львов С.Л. Гражданин Города Солнца: Повесть о Томмазо Кампанелле. - Политиздат: Москва, 1981, 439 с.
  • Панченко Д.В. Кампанелла и Ямбул. Опыт текстологического анализа. // Вспомогательные исторические дисциплины. Т.13 - Ленинград, 1982
  • Панченко Д.В. Ямбул и Кампанелла (О некоторых механизмах утопического творчества). // Античное наследие в культуре Возрождения. - Москва, 1984, С. 98-110

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kampanella_Tomazo&oldid=35277"