Atšķirības starp "Zombarts Verners" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Verners Zombarts''' (''Werner Sombart'', 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks, profesors Berlīnes universitātē. | '''Verners Zombarts''' (''Werner Sombart'', 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks, profesors Berlīnes universitātē. | ||
| − | Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā, Saksijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijā]]. Gustava fon Šmollera (''Gustav von Schmoller'') skolnieks. Sākotnēji savā pasaules skatījumā bija [[Marksisms|marksistiskās]] pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties. No 1890. gada profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes universitātē. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē. | + | Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā, Saksijā, [[Prūsijas karaliste|Prūsijā]]. Tēvs - rūpnieks, nacionālliberālis un [[Reihstāgs|Reihstāga]] deputāts Antons Zombarts (''Anton Ludwig Sombart''). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas , 1882.-1885. gadoa studējis ekonomiku, filosofiju un vēsturi Pizas, Romas un Berlīnes universitātēs. Gustava fon Šmollera (''Gustav von Schmoller'') skolnieks. Sākotnēji savā pasaules skatījumā bija [[Marksisms|marksistiskās]] pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties. 1888. gadā aizstāvējis doktora disertāciju ''Die Römische Campagna'', kļuva par ģenerālpadomnieku Brēmenes tirdzniecības palātā (''Syndikus der Bremer Handelskammer''). No 1890. gada valsts tiesību profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes Juridiskajā augstskolā (''Handelshochschule Berlin''), kopš 1918. gada pasniedzējs Berlīnes universitātē (''Friedrich-Wilhelms Universität Berlin''). No 1931. līdz 1938. gadam profesors. Pēdējos dzīves gadus norobežojās no nacisma politizētās zinātnes pasaules. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē. |
| − | Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par [[Kapitālisms|kapitālismu]] kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar [[Sociālisms|sociālismam]] raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju. | + | Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Lielu vērību pievērsa ebreju faktora lomai Eiropas ekonomikā. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par [[Kapitālisms|kapitālismu]] kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar [[Sociālisms|sociālismam]] raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp. | * Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Michael Appel. Werner Sombart. Historiker und Theoretiker des modernen Kapitalismus. - Marburg 1992 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Браславский Р.Г. Сочинения Вернера Зомбарта в России // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1. | ||
| + | * Шпакова Р.П. Вернер Зомбарт: в ожидании признания // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1. | ||
| + | * Митенков А.В. В. Зомбарт о генезисе общества: (философско-антропологический анализ учения). - Прима-Пресс: Москва, 2002 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1932/04/17/085-LAK-1932-04-17-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1932-085-1.PDF Pašpieticības vajadzība : prof. Verners Zombarts. // Latvijas kareivis. Nr.85 (3566), 17.04.1932., 1.-2. lpp.] | * [http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1932/04/17/085-LAK-1932-04-17-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1932-085-1.PDF Pašpieticības vajadzība : prof. Verners Zombarts. // Latvijas kareivis. Nr.85 (3566), 17.04.1932., 1.-2. lpp.] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://ru.wikisource.org/wiki/ЕЭБЕ/Зомбарт,_Вернер Зомбарт, Вернер // Еврейская энциклопедия Брокгауза и Ефрона — СПб., 1906—1913.] | ||
| + | * [http://www.i-u.ru/biblio/persons.aspx?id=98 Зомбарт Вернер в библиотеке РГИУ] | ||
| + | * [http://elibrary.ru/item.asp?id=15250535 Ефимов Е.Г., Аронова О.В. Проблема генезиса капитализма в социологии В.Зомбарта (методологические аспекты) // Известия Волгоградского государственного технического университета. - 2010. - Т. 7. - № 7. - С. 25-28.] | ||
[[Kategorija:Z]] | [[Kategorija:Z]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 30. septembris, plkst. 10.13
Verners Zombarts (Werner Sombart, 1863.-1941.) – sociologs, ekonomikas vēsturnieks, profesors Berlīnes universitātē.
Dzimis 1863. gada 19. janvārī Ermslēbenā, Saksijā, Prūsijā. Tēvs - rūpnieks, nacionālliberālis un Reihstāga deputāts Antons Zombarts (Anton Ludwig Sombart). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas , 1882.-1885. gadoa studējis ekonomiku, filosofiju un vēsturi Pizas, Romas un Berlīnes universitātēs. Gustava fon Šmollera (Gustav von Schmoller) skolnieks. Sākotnēji savā pasaules skatījumā bija marksistiskās pozīcijās, laika gaitā no tām atsakoties. 1888. gadā aizstāvējis doktora disertāciju Die Römische Campagna, kļuva par ģenerālpadomnieku Brēmenes tirdzniecības palātā (Syndikus der Bremer Handelskammer). No 1890. gada valsts tiesību profesors Breslavas (mūsd. Vroclava) universitātē, kopš 1906. gada - profesors Berlīnes Juridiskajā augstskolā (Handelshochschule Berlin), kopš 1918. gada pasniedzējs Berlīnes universitātē (Friedrich-Wilhelms Universität Berlin). No 1931. līdz 1938. gadam profesors. Pēdējos dzīves gadus norobežojās no nacisma politizētās zinātnes pasaules. Miris 1941. gada 18. maijā Berlīnē.
Lielākā daļa viņa darbu veltīti jauno un jaunāko laiku Rietumeiropas tautsaimniecības vēsturei. Lielu vērību pievērsa ebreju faktora lomai Eiropas ekonomikā. Zombarta socioloģijas filosofijas pamatā bija Bādenes skolas neokantistu mācība. Viņa socioloģisko pētījumu priekšmets bija jautājums par kapitālismu kā īpašu sociālu parādību, sociālās mobilitātes un sociālās stratifikācijas problēmas. Arī pats jēdziens "kapitālisms" apritē ieviesās, pateicoties 1902. gadā izdotajam Zombarta darbam "Der moderne Kapitalismus”. Pamatideja - kapitālisma mierīga evolūcija "sociālā plurālisma" sabiedrībā, kurā ilgi saglabāsies kapitālisma pamatprincipi, kas apaugs ar sociālismam raksturīgām attiecībām sabiedrībā. Visai ietekmēja XX gs. vidus socioloģiju.
Literatūra par šo tēmu
- Zombarts Verners // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 456. lpp.
- Michael Appel. Werner Sombart. Historiker und Theoretiker des modernen Kapitalismus. - Marburg 1992
- Браславский Р.Г. Сочинения Вернера Зомбарта в России // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
- Шпакова Р.П. Вернер Зомбарт: в ожидании признания // Журнал социологии и социальной антропологии. — Том IV, 2001. — № 1.
- Митенков А.В. В. Зомбарт о генезисе общества: (философско-антропологический анализ учения). - Прима-Пресс: Москва, 2002
Resursi internetā par šo tēmu
- Зомбарт, Вернер // Еврейская энциклопедия Брокгауза и Ефрона — СПб., 1906—1913.
- Зомбарт Вернер в библиотеке РГИУ
- Ефимов Е.Г., Аронова О.В. Проблема генезиса капитализма в социологии В.Зомбарта (методологические аспекты) // Известия Волгоградского государственного технического университета. - 2010. - Т. 7. - № 7. - С. 25-28.
