Atšķirības starp "Apanāža" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; fr. ''apanage'') - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījumu veidā, ko Eiropas monarhijās piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. | + | '''Apanāža''' (no jaunlat. ''apanagium'' - "uzturs"; fr. ''apanage'') - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījumu veidā, ko Eiropas monarhijās no [[Kamerālīpašums|kamerālīpašuma]] piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki. |
| − | + | Apanāžas zemes (kr. ''удельные земли'') īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments. Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 [[Desetīna|desetīnu]] zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja. | |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. oktobris, plkst. 12.32
Apanāža (no jaunlat. apanagium - "uzturs"; fr. apanage) - uzturlīdzekļi pensijas vai valdījumu veidā, ko Eiropas monarhijās no kamerālīpašuma piešķīra monarha ģimenes locekļiem, kas nebija troņmantnieki.
Apanāžas zemes (kr. удельные земли) īpaši izplatītas bija Krievijas impērijā, kur tās pārvaldīja īpašs Dalienu departaments. Pēc 1863. gadā aizsāktās zemes sadalīšanas apanāžas zemniekiem, monarha ģimenei palika aptuveni 8 000 000 desetīnu zemes, ko 1917. gada beigās nacionalizēja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221. lpp.
