Atšķirības starp "Kasiodors" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors''' (lat. ''Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus''; ~490.-583.) - politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs. | '''Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors''' (lat. ''Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus''; ~490.-583.) - politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs. | ||
| − | Kasiodors bija Ziemeļitālijā ieradies no Sīrijas, ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Kopā ar savu domubiedru [[Boētijs|Boētiju]] centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā | + | Kasiodors bija Ziemeļitālijā ieradies no Sīrijas, ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Kopā ar savu domubiedru [[Boētijs|Boētiju]] centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā, turpināja vadīt kanceleju un Amalasuntas, Teodata un Vitiga padomnieks. Kad Belisārijs 540. gadā Ravennā saņēma Vitigu gūsta, Kasiodors pameta politiku, lai pievērstos reliģiskiem un intelektuāliem meklējumiem, literārai darbībai. Apmetās uz dzīvi Skvilacā, Kalabrijā, kur nodibināja klosteri, sava veida pētnieku komūnu, kas speciāli nodarbojās ar kodeksu tulkošanu un pārdošanu. Šis centrs (darbojās līdz IX gs.) spēcīgi ietekmēja agrīno viduslaiku Baznīcas kultūru. |
Laikā no 526. līdz 533. gadam sarakstījis "Historia Gothica" 12 grāmatās (tās zudušas), kuru saturu zinām no [[Jordāns|Jordāna]] darba "De origine actibusque Getarum". Ap 537. gadu sastādīta Kasiodora "Variae" 12 grāmatās, kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas. Krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai. V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu. Bez traktāta "Par dvēseli", kas papildināja viņa "Dažādu sacerējumu" krājumu, viņš pārstrādāja (15 grāmatas) Sokrāta, Sozomena un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu. | Laikā no 526. līdz 533. gadam sarakstījis "Historia Gothica" 12 grāmatās (tās zudušas), kuru saturu zinām no [[Jordāns|Jordāna]] darba "De origine actibusque Getarum". Ap 537. gadu sastādīta Kasiodora "Variae" 12 grāmatās, kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas. Krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai. V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu. Bez traktāta "Par dvēseli", kas papildināja viņa "Dažādu sacerējumu" krājumu, viņš pārstrādāja (15 grāmatas) Sokrāta, Sozomena un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. decembris, plkst. 14.28
Flavijs Magnuss Aurēlijs Kasiodors (lat. Flavius Magnus Aurelius Cassiodorus; ~490.-583.) - politiķis, domātājs, antīkās kultūras mantojuma glābējs.
Kasiodors bija Ziemeļitālijā ieradies no Sīrijas, ilgus gadus bija ostgotu karaļa Teodoriha Lielā kancelejas vadītājs un padomdevējs, darbojās kā karalistes hronists un brīvo mākslu, gramatikas zinātnes, filozofijas un mūzikas reorganizators. Kopā ar savu domubiedru Boētiju centās panākt gotu un romiešu aristokrātijas savstarpējo integrēšanos. Pēc Teodoriha nāves 526. gadā, turpināja vadīt kanceleju un Amalasuntas, Teodata un Vitiga padomnieks. Kad Belisārijs 540. gadā Ravennā saņēma Vitigu gūsta, Kasiodors pameta politiku, lai pievērstos reliģiskiem un intelektuāliem meklējumiem, literārai darbībai. Apmetās uz dzīvi Skvilacā, Kalabrijā, kur nodibināja klosteri, sava veida pētnieku komūnu, kas speciāli nodarbojās ar kodeksu tulkošanu un pārdošanu. Šis centrs (darbojās līdz IX gs.) spēcīgi ietekmēja agrīno viduslaiku Baznīcas kultūru.
Laikā no 526. līdz 533. gadam sarakstījis "Historia Gothica" 12 grāmatās (tās zudušas), kuru saturu zinām no Jordāna darba "De origine actibusque Getarum". Ap 537. gadu sastādīta Kasiodora "Variae" 12 grāmatās, kas saturēja dažādu vēstuļu un aktu kopijas. Krājums saglabājies daudzos norakstos, jo viduslaikos tika plaši izmantots kā rokasgrāmata dokumentu pareizai rakstīšanai. V sējumā ievietota arī Teodoriha Lielā pateicības vēstule aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru kā dāvanu. Bez traktāta "Par dvēseli", kas papildināja viņa "Dažādu sacerējumu" krājumu, viņš pārstrādāja (15 grāmatas) Sokrāta, Sozomena un Teodorēta "Baznīcas vēstures" latīņu tulkojumu.
Kasiodora darbi apkopoti "Monumenta Germaniae Historica" (MGH) 12. sējumā (Berlin, 1894.) T.Momzena redakcijā.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 7. lpp.
