Atšķirības starp "Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
 
* Adam von Bremen. Magistri Adam Bremensis gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum: Hamburgische Kirchengeschichte. / Bernhard Schmeidler Hrsg., Schriften der Monumenta Germaniae Historica: SRG in usum scholarum separatim editi, 2, 3rd edn - Hahn: Hannover, 1917
 
* Adam von Bremen. Magistri Adam Bremensis gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum: Hamburgische Kirchengeschichte. / Bernhard Schmeidler Hrsg., Schriften der Monumenta Germaniae Historica: SRG in usum scholarum separatim editi, 2, 3rd edn - Hahn: Hannover, 1917
 +
* Adamus Bremensis. Hamburgische Kirchengeschichte. / Johann Christian Moritz Laurent; Georg Heinrich Pertz; Wilhelm Wattenbach Hrsg. / Series: Geschichtschreiber der deutschen Vorzeit / nach den Texten der Monumenta Germaniae Historica in dt. Bearb. hrsg. von G.H. Pertz - Lorentz: Leipzig [u.a.], 1888
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 09.28

Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve (viduslat. Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum) - hronika, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas jeb Ziemeļeiropas kristīšanas vēsture, ko sarakstījis Ādams no Brēmenes.

Pēc stila Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas četrās grāmatās: notikumi līdz 1071. gadam (līdz arhibīskapa Adalberta nāvei) un notikumi līdz 1081. gadam (autora nāves dēļ nav pabeigta). Spriežot pēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.[1] Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta.

Atsauces un piezīmes

  1. Fragments no hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
  • Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
  • Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.

  • Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
  • Adam von Bremen. Magistri Adam Bremensis gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum: Hamburgische Kirchengeschichte. / Bernhard Schmeidler Hrsg., Schriften der Monumenta Germaniae Historica: SRG in usum scholarum separatim editi, 2, 3rd edn - Hahn: Hannover, 1917
  • Adamus Bremensis. Hamburgische Kirchengeschichte. / Johann Christian Moritz Laurent; Georg Heinrich Pertz; Wilhelm Wattenbach Hrsg. / Series: Geschichtschreiber der deutschen Vorzeit / nach den Texten der Monumenta Germaniae Historica in dt. Bearb. hrsg. von G.H. Pertz - Lorentz: Leipzig [u.a.], 1888

Resursi internetā par šo tēmu