Atšķirības starp "Ādams no Brēmenes" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis''; ~1020.-~1082.) - benediktīniešu mūks, [[svētais]], Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures autors.
+
'''Ādams no Brēmenes''' jeb '''Brēmenes Ādams''' (viduslat. ''Adamus Bremensis'') - Brēmenes katedrāles [[kanoniķis]], arhivārs un bibliotekārs, "[[Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve|Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures]]" (788.-1081.) autors.  
  
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša. Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs. Kopš 1069. gada kalpoja Brēmenes domskolā kā skolotājs, arhibīskapa Adalberta (1043.-1072.) arhivārs un bibliotekārs. 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas bīskapijas vēsturi" (''Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum''), ko, acīmredzot, nav pabeidzis autora nāves dēļ (acīmredzot miris pēc 1081. gada).
+
Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša (dzimšanas un nāves datējums nav zināms). Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs, Augšsaksijā (iespējams, apvidū ap Meiseni), par ko liecina daudzie sakšu dialekta vārdi viņa darbā. Arhibīskaps Adalberta (1043.-1072.) uz savu diacēzi aicināja daudzus savus novadniekus, acīmredzot arī Ādamu, kurš 1068. gadā, būdams vēl visai jauns, sāka kalpot Brēmenes katedralē par kanoniķi (Gesta, III, 4; 53), bet 1069. gadā ieguvis brīvo mākslu maģistra grādu, mācībspēks (''magister scholarum'') domskolā, spriežot pēc darbā plaši izmantotajiem bīskapijas dokumentiem, bijis arī arhivārs un bibliotekārs. Piedalījies gan diplomātiskajās, gan ticības misijās. Kādu laiku uzturējies dāņu karaļa Sveina II (1047.-1074.) galmā (Gesta, III 53). 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (''Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum''), ko, visticamāk, nav pilnībā pabeidzis. Labi pārzinājis citas sava laika hronikas, savā darbā daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''). Acīmredzot miris pēc 1081. gada (miris 12. oktobrī, taču nav zināms gads).
 
 
Pēc stila darbs kopē Bībeli un klasiskos autorus, un to veido divas daļas: notikumi līdz 1071. gadam un notikumi līdz 1081. gadam. Spriežot pēc satura, labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.<ref>Fragments no Brēmenes Ādama hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots.</ref> Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta.
 
 
 
==== Atsauces un piezīmes ====
 
 
 
{{atsauces}}
 
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
 
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
* Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures inztitūta žurnāls. 1937., Nr.1.
+
* Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
* Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
+
* Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
 
----
 
----
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
 
* Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
 +
* David Fraesdorff. Der barbarische Norden. Vorstellungen und Fremdheitskategorien bei Rimbert, Thietmar von Merseburg, Adam von Bremen und Helmold von Bosau. - Berlin, 2005, S. 251–317, ISBN 3-05-004114-5
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 +
 +
* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AD/adams_no_bremen/adam_no_bremen.htm Ādams no Brēmenes // historia.lv]
 +
----
 +
* [http://www.newadvent.org/cathen/01132c.htm Adam of Bremen // Catholic Encyclopedia]
 +
----
 +
* [http://de.wikisource.org/wiki/ADB:Adam_von_Bremen Adam von Bremen // Allgemeine Deutsche Biographie (ADB)]
 +
* [http://daten.digitale-sammlungen.de/0001/bsb00016233/images/index.html?seite=69 Adam von Bremen // Neue Deutsche Biographie (NDB)]
 +
* [https://portal.dnb.de/opac.htm?query=Woe%3D11850052X&method=simpleSearch Literatur von und über Adam von Bremen im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www-user.uni-bremen.de/~bremhist/AdamvonBremen.html Günter Garbrecht. Adam von Bremen : Ein Mann der Kirche und ein bedeutender Historiker.]
 +
----
 +
* [http://middle_age_world.academic.ru/21/Адам_Бременский Адам Бременский // Словари и энциклопедии на Академике]
  
 
[[Kategorija:Ā]]
 
[[Kategorija:Ā]]

Pašreizējā versija, 2011. gada 27. decembris, plkst. 12.40

Ādams no Brēmenes jeb Brēmenes Ādams (viduslat. Adamus Bremensis) - Brēmenes katedrāles kanoniķis, arhivārs un bibliotekārs, "Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēstures" (788.-1081.) autors.

Dzīves dati ir trūcīgi, un par tiem zinām tikai no viņa paša (dzimšanas un nāves datējums nav zināms). Domājams, dzimis dienvidvācu zemēs, Augšsaksijā (iespējams, apvidū ap Meiseni), par ko liecina daudzie sakšu dialekta vārdi viņa darbā. Arhibīskaps Adalberta (1043.-1072.) uz savu diacēzi aicināja daudzus savus novadniekus, acīmredzot arī Ādamu, kurš 1068. gadā, būdams vēl visai jauns, sāka kalpot Brēmenes katedralē par kanoniķi (Gesta, III, 4; 53), bet 1069. gadā ieguvis brīvo mākslu maģistra grādu, mācībspēks (magister scholarum) domskolā, spriežot pēc darbā plaši izmantotajiem bīskapijas dokumentiem, bijis arī arhivārs un bibliotekārs. Piedalījies gan diplomātiskajās, gan ticības misijās. Kādu laiku uzturējies dāņu karaļa Sveina II (1047.-1074.) galmā (Gesta, III 53). 1074. gadā sācis rakstīt "Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīvi" (Gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum), ko, visticamāk, nav pilnībā pabeidzis. Labi pārzinājis citas sava laika hronikas, savā darbā daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii). Acīmredzot miris pēc 1081. gada (miris 12. oktobrī, taču nav zināms gads).

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
  • Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
  • Švābe A. Senā Kursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.

  • Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
  • David Fraesdorff. Der barbarische Norden. Vorstellungen und Fremdheitskategorien bei Rimbert, Thietmar von Merseburg, Adam von Bremen und Helmold von Bosau. - Berlin, 2005, S. 251–317, ISBN 3-05-004114-5

Resursi internetā par šo tēmu