Atšķirības starp "Mulks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Mulks''' (no ar. ''mulka'' - "īpašums", daudzsk. ''amlak'') - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Zināms jau Omeijādu laikā, kaut arābu kalifāta pirmssākumos nebija nozīmīga. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs [[Alods|alodam]] Eiropā, atšķirībā no [[Ikts|ikta]], nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - [[rente]] par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (''umumi mulka'') - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs. | + | '''Mulks''' (no ar. ''mulka'' - "īpašums", daudzsk. ''amlak'') - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Zināms jau Omeijādu laikā, kaut arābu kalifāta pirmssākumos nebija nozīmīga. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs [[Alods|alodam]] Eiropā vai [[dzimtmuiža]]i senkrievu zemēs, atšķirībā no [[Ikts|ikta]], nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - [[rente]] par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (''umumi mulka'') - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs. |
Mulka īpašnieks bija maliks (Irānā arī arbabs) - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar [[Šariats|šariatu]], par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ''[[ušra]]'', pers. ''dahjaka''), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (''mu'afi'') gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma. | Mulka īpašnieks bija maliks (Irānā arī arbabs) - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar [[Šariats|šariatu]], par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ''[[ušra]]'', pers. ''dahjaka''), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (''mu'afi'') gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 23. janvāris, plkst. 10.48
Mulks (no ar. mulka - "īpašums", daudzsk. amlak) - zemes īpašuma forma Centrālāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs. Mulku varēja pārdot, dāvināt, atstāt mantojumā, īpašnieka - malika - tiesības bija nostiprinātas ar dokumentu (viduslaikos viens no izplatītākajiem tiesāšanās iemesliem bija mulka dokumentu pazaudēšana vai apšaubīšana). Zināms jau Omeijādu laikā, kaut arābu kalifāta pirmssākumos nebija nozīmīga. Laika gaitā dažādās zemēs mulka saturs diferencējās: 1) zemes kunga valdījumi; 2) zemes īpašums, līdzīgs alodam Eiropā vai dzimtmuižai senkrievu zemēs, atšķirībā no ikta, nebija apgrūtināts ar dienestu valsts varas labā, to varēja brīvi pirkt, pārdot vai mantot; 3) privātīpašnieka tiesības uz ūdens resursiem un irigācijas būvēm, attiecīgi, tiesības iekasēt maksu par šo resursu lietošanu; 4) Aizkaukāzā - rente par īpašnieka zemes lietošanu; 5) no kopienas zemes izdalīts un no zemes kunga neatkarīgs sīkzemnieka zemes īpašums; 6) kopienas mulks (umumi mulka) - ciema kopienas valdījuma tiesības pār zemi vai ūdeni; 7) Osmaņu impērijā XVIII-XIX gs. mulks bija nevis pati zeme, bet gan uz tās esošās ēkas vai dārzs.
Mulka īpašnieks bija maliks (Irānā arī arbabs) - brīvzemnieks, brīvais sīkzemnieks (hurdemaliks). Saskaņā ar šariatu, par mulku maksājamais nodoklis visbiežak bija 1/10 no ražas (ar. ušra, pers. dahjaka), taču varēja arī baudīt nodokļu imunitāti (mu'afi) gadījumos, kad to dāvāja zemes kungs (valsts), vai maliks bija vienojies, ka nodod kroņa labā daļu savas zemes vai ūdens, pretī saņemot privilēģiju nemaksāt nodokļus no atlikušā īpašuma.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 225. lpp.
- Документы о мулковых землях и их категориях. // Шайхова А. Юридические документы как источник по истории социально-экономических (преимущественно аграрных) отношений в Хивинском ханстве в XIX - начале XX века. Дис. ... канд. ист. наук - Ташкент, 1989. c. 58-90]
Resursi internetā par šo tēmu
- Мульк // Словари и энциклопедии на Академике
- Бухарский эмират в 16-в первой половине 19 века.
- Надирадзе Л.И. ПРОБЛЕМА ГОСУДАРСТВЕННОЙ СОБСТВЕННОСТИ НА ЗЕМЛЮ В ХАЛИФАТЕ В VII-VIII вв.
- Шамхалов К.И. Союзы сельских общин Верхнего Кайтага (Ганк, Гапш и Муйра) в XVIII - первой половине XIX в. : Исследование социально-экономического развития и административно-политического устройства (2003) - Автореферат
