Atšķirības starp "Birūni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni''' (pers. ابوریحان محمد بن احمد بیرونی‎‎; 973.-1058.) - viduslaiku zinātnieks, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē.
+
'''Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni''' (pers. ابوریحان محمد بن احمد بیرونی‎‎; 973.-1058.) - viduslaiku zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.
  
Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru dzintara ieguves vietu.
+
Dzimis 973. gada 4. septembrī Kjatā (mūsd. Biruni), Dienvidhorezmā. Mācījies pie matemātiķa ibn Irāka. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Turpinot [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot 45 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
16. rindiņa: 16. rindiņa:
 
* [http://www.iranica.com/articles/biruni-abu-rayhan-index Bīrūnī, Abū Rayhān // Encyclopædia Iranica]
 
* [http://www.iranica.com/articles/biruni-abu-rayhan-index Bīrūnī, Abū Rayhān // Encyclopædia Iranica]
 
----
 
----
 +
* [http://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/matematika/BIRUNI.html Бируни (Абу-р-Райхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни) // Энциклопедия Кругосвет]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/Biruni/Index.htm Розенфельд Б.А., Рожанская М.М., Соколовская З.К. Абу-р-Райхан Ал-Бируни, 973-1048. - Наука: Москва, 1973]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/Biruni/Index.htm Розенфельд Б.А., Рожанская М.М., Соколовская З.К. Абу-р-Райхан Ал-Бируни, 973-1048. - Наука: Москва, 1973]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_11/Iai_Ogl.htm Булгаков П. Г. «Геодезия» Бируни как историко-астрономический памятник. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 181—190.]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_11/Iai_Ogl.htm Булгаков П. Г. «Геодезия» Бируни как историко-астрономический памятник. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 181—190.]
22. rindiņa: 23. rindiņa:
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_12/Iai_12_Ogl.htm Джалалова З. Г. Учение ал-Бируни о движении Солнца. Историко-астрономические исследования, 12, 1975, с. 227—236.]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_12/Iai_12_Ogl.htm Джалалова З. Г. Учение ал-Бируни о движении Солнца. Историко-астрономические исследования, 12, 1975, с. 227—236.]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_10/Iai_Ogl.htm Розенфельд Б. А., Рожанская М. М., Астрономический труд ал-Бируни «Канон Мас'уда». Историко-астрономические исследования, X, 1969, с. 63—95.]
 
* [http://astro-cabinet.ru/library/IAI_10/Iai_Ogl.htm Розенфельд Б. А., Рожанская М. М., Астрономический труд ал-Бируни «Канон Мас'уда». Историко-астрономические исследования, X, 1969, с. 63—95.]
 +
* [http://lib.ru/ASTROLOGY/BIRUNI/naukaozwezdah.txt Бируни. Наука о звездах.]
  
 
[[Kategorija:B]]
 
[[Kategorija:B]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. janvāris, plkst. 13.59

Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni (pers. ابوریحان محمد بن احمد بیرونی‎‎; 973.-1058.) - viduslaiku zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.

Dzimis 973. gada 4. septembrī Kjatā (mūsd. Biruni), Dienvidhorezmā. Mācījies pie matemātiķa ibn Irāka. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Turpinot antīkās filosofijas tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot 45 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.

Literatūra par šo tēmu

  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 18. lpp.
  • Бируни. Сборник статей. / Под ред. С. П. Толстова. - Москва/Ленинград, 1950
  • Булгаков П.Г. Жизнь и труды Беруни. - Фан: Ташкент, 1972
  • Матвиевская Г.П., Сираждинов С.Х. Абу Райхан Беруни и его математические труды. - Знание: Москва, 1978
  • Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.

Resursi internetā par šo tēmu