Atšķirības starp "Birūni" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. janvāris, plkst. 14.21

Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni (pers. ابوریحان محمد بن احمد بیرونی‎‎; 973.-1058.) - viduslaiku zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.

Dzimis 973. gada 4. septembrī Kjatā (mūsd. Biruni), Dienvidhorezmā. Mācījies pie matemātiķa ibn Irāka. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Dzīvoja Kjatā, pēc tam Kurganā, kalpojot kā zinātnieks un padomdevējs vietējo valdnieku galmā, pēc tam Horezmā, šaha Mamuna galmā. Kur vadīja Horezmas Akadēmiju, kurā līdzās viņam strādāja tādas prominences kā medicīnas pamatlicējs Avicenna un algebras pamatlizējs al Horezmi. Kopš 1017. gada, kad Horezmu iekaroja sultāns Mahmuds Gaznevids, uzturējās Gaznā, sultāna galmā. Vairākus gadus pavadīja Mahmudu tā Indijas karagājienos, kā rezultātā tapa fundamentālais darbs "Indiešu mācību, ar saprātu pieņemamu vai noraidāmu, izskaidrojumi" (1030.). Pēc Mahmuda nāves, saglabāja savu statusu un sultāna labvēlību arī tā dēla Masuda galmā, kad tapa viņa galvenais darbs, astronomijai veltītais "Masuda Kanons". Turpinot antīkās filosofijas tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot vairāk nekā 150 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.

Literatūra par šo tēmu

• Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 18. lpp.
• Бируни. Сборник статей. / Под ред. С. П. Толстова. - Москва/Ленинград, 1950
• Булгаков П.Г. Жизнь и труды Беруни. - Фан: Ташкент, 1972
• Матвиевская Г.П., Сираждинов С.Х. Абу Райхан Беруни и его математические труды. - Знание: Москва, 1978
• Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.

Resursi internetā par šo tēmu

• Abu Arrayhan Muhammad ibn Ahmad al-Biruni // The MacTutor History of Mathematics archive
• Bīrūnī, Abū Rayhān // Encyclopædia Iranica

• Бируни (Абу-р-Райхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни) // Энциклопедия Кругосвет
• Розенфельд Б.А., Рожанская М.М., Соколовская З.К. Абу-р-Райхан Ал-Бируни, 973-1048. - Наука: Москва, 1973
• Булгаков П. Г. «Геодезия» Бируни как историко-астрономический памятник. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 181—190.
• Булгаков П. Г. Ранний трактат Бируни о секстанте Фахри. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 211—220.
• Джалалов Г. Д. Индийская астрономия в книге Бируни «Индия». Историко-астрономические исследования, 8, 1962, c. 195—220.
• Джалалова З. Г. Учение ал-Бируни о движении Солнца. Историко-астрономические исследования, 12, 1975, с. 227—236.
• Розенфельд Б. А., Рожанская М. М., Астрономический труд ал-Бируни «Канон Мас'уда». Историко-астрономические исследования, X, 1969, с. 63—95.
• Бируни. Наука о звездах.