Atšķirības starp "Birūni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Al Biruni''' jeb '''Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni''' (ar. أبو الريحان محمد بن أحمد البيروني; pers. ابوریحان بیرون) - zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu. | '''Al Biruni''' jeb '''Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni''' (ar. أبو الريحان محمد بن أحمد البيروني; pers. ابوریحان بیرون) - zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu. | ||
| − | Dzimis 973. gada 4. septembrī Kjatā (mūsd. Biruni), | + | Dzimis 973. gada 4. septembrī (datums vispārpieņemts, taču nav zināms precīzi) Kjatā (mūsd. Biruni Uzbekistānā), Dienvidhorezmas galvaspilsētā, tirdzniecības ceļu krustpunktā. Par bērnību un jaunību nav zināms praktiski nekas. Dzīvojis un mācījies pie matemātiķa Abū Nasera Mansura ibn Ali ibn Irāka, horezmšaha Abū Abdallaha brālēna. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sīriešu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Dzīvoja Kjatā, [[Šahs|šaha]] Mamuna [[Irakīdu dinastija|Irakīda]] galmā, pēc tam Kurganā, kalpojot kā zinātnieks un padomdevējs. Kur vadīja [[Horezmas Akadēmija|Horezmas Akadēmiju]], kurā līdzās viņam strādāja tādas prominences kā medicīnas pamatlicējs [[Avicenna]] un algebras pamatlizējs [[Horezmi|al Horezmi]]. Kopš 1017. gada, pēc [[Sultāns|sultāna]] Mahmuda Gaznevida pavēles, uzturējās Gaznā, sultāna galmā. Vairākus gadus pavadīja Mahmudu tā Indijas karagājienos, kā rezultātā tapa fundamentālais darbs "Indiešu mācību, ar saprātu pieņemamu vai noraidāmu, izskaidrojumi" (1030.). Pēc Mahmuda nāves, saglabāja savu statusu un sultāna labvēlību arī tā dēla Masuda galmā, kad tapa viņa galvenais darbs, astronomijai veltītais "Masuda Kanons" (1037.). Turpinot [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot vairāk nekā 150 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| 31. rindiņa: | 31. rindiņa: | ||
* [http://hbar.phys.msu.su/gorm/chrons/biruni.htm Абу Рейхан Мухаммед ибн Ахмед аль-Бируни. Памятники минувших поколений (Хронология)] | * [http://hbar.phys.msu.su/gorm/chrons/biruni.htm Абу Рейхан Мухаммед ибн Ахмед аль-Бируни. Памятники минувших поколений (Хронология)] | ||
* [http://www.fatuma.net/text/bartold4.htm Бартольд В.В. Персидская культура и ее влияние на другие народы.] | * [http://www.fatuma.net/text/bartold4.htm Бартольд В.В. Персидская культура и ее влияние на другие народы.] | ||
| + | * [http://annals.xlegio.ru/islam/biruni/index.htm Тимофеев И. Бируни. - Молодая гвардия: Москва, 1986] | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 30. janvāris, plkst. 15.09
Al Biruni jeb Abu Reihans Muhameds ibn Ahmeds al Birūni (ar. أبو الريحان محمد بن أحمد البيروني; pers. ابوریحان بیرون) - zinātnieks, enciklopēdists, sarakstījis darbus, veltītus vēsturei, ģeogrāfijai, astronomijai, matemātikai, ģeoloģijai, filoloģijai, medicīnai, aptverot praktiski visas sava laika zinātņu jomas un ievērojami ietekmējot turpmāko zinātnes attīstību pasaulē. Savos ziemeļu tautu aprakstos vēsta par Baltijas jūru kā dzintara ieguves vietu.
Dzimis 973. gada 4. septembrī (datums vispārpieņemts, taču nav zināms precīzi) Kjatā (mūsd. Biruni Uzbekistānā), Dienvidhorezmas galvaspilsētā, tirdzniecības ceļu krustpunktā. Par bērnību un jaunību nav zināms praktiski nekas. Dzīvojis un mācījies pie matemātiķa Abū Nasera Mansura ibn Ali ibn Irāka, horezmšaha Abū Abdallaha brālēna. Bez dzimtās valodas, pārvaldījis 9 svešvalodas, t.sk. sanskritu, sīriešu, sengrieķu un latīņu valodas. Savus darbus rakstīja arābu valodā. Dzīvoja Kjatā, šaha Mamuna Irakīda galmā, pēc tam Kurganā, kalpojot kā zinātnieks un padomdevējs. Kur vadīja Horezmas Akadēmiju, kurā līdzās viņam strādāja tādas prominences kā medicīnas pamatlicējs Avicenna un algebras pamatlizējs al Horezmi. Kopš 1017. gada, pēc sultāna Mahmuda Gaznevida pavēles, uzturējās Gaznā, sultāna galmā. Vairākus gadus pavadīja Mahmudu tā Indijas karagājienos, kā rezultātā tapa fundamentālais darbs "Indiešu mācību, ar saprātu pieņemamu vai noraidāmu, izskaidrojumi" (1030.). Pēc Mahmuda nāves, saglabāja savu statusu un sultāna labvēlību arī tā dēla Masuda galmā, kad tapa viņa galvenais darbs, astronomijai veltītais "Masuda Kanons" (1037.). Turpinot antīkās filosofijas tradīciju, centies izzināt visu - vēsturi, ģeogrāfiju, matemātiku, astronomiju, ģeodēziju, valodu rašanos un uzbūvi, medicīnu u.c. - radot vairāk nekā 150 traktātus par visdažādākajām tēmām. Sastādīja visaprtverošu pasaules vēstures hronoloģiju, visu sava laika medikamentu katalogu, ar sīku katra preparāta un metodes aprakstu, metālu, to sakausējumu un minerālu katalogu, izstrādāja terminu tulkošanas no vienas valodas otrā metodi, aprēķināja Zemes radiusu, ekliptikas leņķi pret ekvatoru, Saules un Mēness aptumsumu aprēķināšanas principus, izvirzīja hipotēzi, ka zvaigznes ir mazas saules, un kā uguns bumbas, atšķiras no planētām, u.c. Daudz ceļoja pa Centrālāziju, t.sk. ilgus gadus dzīvoja Indijā, kur kā padomnieks pavadīja Mahmudu Gaznevī tā karagājienos. Miris 1048. gada 9. decembrī Gaznā.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 18. lpp.
- Бируни. Сборник статей. / Под ред. С. П. Толстова. - Москва/Ленинград, 1950
- Булгаков П.Г. Жизнь и труды Беруни. - Фан: Ташкент, 1972
- Матвиевская Г.П., Сираждинов С.Х. Абу Райхан Беруни и его математические труды. - Знание: Москва, 1978
- Рожанская М.М. О реконструкции полного текста трактата ал-Бируни об удельных весах. // Историко-математические исследования, 7(42), 2002, с. 223-243.
- Бируни Абу Райхан. Избранные произведения. (Памятники минувших поколений) - Изд-во АН УзССР: Ташкент, 1957
Resursi internetā par šo tēmu
- Abu Arrayhan Muhammad ibn Ahmad al-Biruni // The MacTutor History of Mathematics archive
- Bīrūnī, Abū Rayhān // Encyclopædia Iranica
- Alberuni's India : an account of the religion, philosophy, literature, geography, ... 1888
- Бируни (Абу-р-Райхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни) // Энциклопедия Кругосвет
- Розенфельд Б.А., Рожанская М.М., Соколовская З.К. Абу-р-Райхан Ал-Бируни, 973-1048. - Наука: Москва, 1973
- Булгаков П. Г. «Геодезия» Бируни как историко-астрономический памятник. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 181—190.
- Булгаков П. Г. Ранний трактат Бируни о секстанте Фахри. Историко-астрономические исследования, 11, 1972, с. 211—220.
- Джалалов Г. Д. Индийская астрономия в книге Бируни «Индия». Историко-астрономические исследования, 8, 1962, c. 195—220.
- Джалалова З. Г. Учение ал-Бируни о движении Солнца. Историко-астрономические исследования, 12, 1975, с. 227—236.
- Розенфельд Б. А., Рожанская М. М., Астрономический труд ал-Бируни «Канон Мас'уда». Историко-астрономические исследования, X, 1969, с. 63—95.
- Бируни. Наука о звездах.
- Абу-р-Рейхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни. Книга, содержащая разъяснение принадлежащих индийцам учений, приемлемых разумом или отвергаемых (1030 г.) : Избранные главы
- Абу-р-Рейхан Мухаммад ибн Ахмад ал-Бируни. Книга наставлений по основам искусства астрологии (1029 г.) / Перевод и комментарии Романа Броля
- Абу Рейхан Мухаммед ибн Ахмед аль-Бируни. Памятники минувших поколений (Хронология)
- Бартольд В.В. Персидская культура и ее влияние на другие народы.
- Тимофеев И. Бируни. - Молодая гвардия: Москва, 1986
