Atšķirības starp "Demokrātija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. | + | '''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. [[Viduslaiki|viduslaikos]] ''demokrātija'' pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] Eiropā, [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. ''demokrātija'' ir izplatītākā valsts iekārta pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 07.11
Demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. viduslaikos demokrātija pastāvēja virknē pilsētvalstu Eiropā, jaunajos laikos nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. demokrātija ir izplatītākā valsts iekārta pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
- Willard, Charles Arthur. Liberalism and the Problem of Knowledge. / A New Rhetoric for Modern Democracy. - University of Chicago Press, 1996
- Khan, L. Ali, A Theory of Universal Democracy. - Martinus Nijhoff Publishers, 2003
- Held, David. Models of Democracy. - Stanford University Press, 1996
- Hansen, Mogens Herman. The Athenian Democracy in the Age of Demosthenes. - Blackwell: Oxford, 1991
- Republicanism and Liberalism in America and the German States, 1750-1850. Becker, Peter, Juergen Heideking and James A. Henretta, eds. - Cambridge University Press, 2002
- Democracy and Difference: Contesting the Boundaries of the Political. Benhabib, Seyla, ed., - Princeton University Press, 1996
- Birch, Anthony H., The Concepts and Theories of Modern Democracy. - Routledge: London, 1993
- The Idea of Democracy. Copp, David, Jean Hampton, and John E. Roemer, eds. - Cambridge University Press, 1993
- Robert D. Putnam, Robert Leonardi, Raffaella Nanetti. Making Democracy Work. Civic Traditions in Modern Italy. - Princeton University Press: Princeton 1994, ISBN 0-691-03738-8
- Jörg Bergstedt. Demokratie. Die Herrschaft des Volkes. Eine Abrechnung. - SeitenHieb Verlag, Reiskirchen, 2006, ISBN 978-3-86747-004-9
- Philipp Jurschitz. Demokratie Dynamisch. Demokratische Strukturen in Wirtschaft und Gemeinde. - Braumüller Varlag: Wien, 2008
- La Démocratie. textes choisis et présentés par Bruno Bernardi - Flammarion, 1999
- Pierre Vidal-Naquet. Les Grecs, les historiens et la démocratie. - La Découverte, 2000
- Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Center for Democratic Network Governance
- Baltzersen J.K. Churchill on democracy revisited.
- Ruthless Criticism: Marxist analysis and critique of political economy and bourgeois rule.
- Karl Held and Audrey Hill. The Democratic State. Critique of Bourgeois Sovereignty.
- Democracy - Dictionary of the History of Ideas.
- The Economist Intelligence Unit’s index of democracy
- Dario Castiglione. Republicanism and its Legacy. // European Journal of Political Theory. 6/23/2005. University of Exeter, UK
- Demokratie, aus: Heidelberger Online Lexikon der Politik
- Artikel "Demokratie" im Historischen Lexikon der Schweiz
- Lars Lambrecht: Demokratie, in: H. J. Sandkühler (Hg.): Enzyklopädie Philosophie, Hamburg 1999