Atšķirības starp "Demokrātija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. [[Viduslaiki|viduslaikos]] ''demokrātija'' pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] Eiropā, [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. ''demokrātija'' ir izplatītākā valsts iekārta pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības.
+
'''Demokrātija''' (gr.''δημοκρατία'' no ''δῆμος'', ''demos'' - tauta un ''κρατειν'', ''krateio'' - vara; angl. ''democracy'', fr. ''démocratie'', vāc. ''Demokratie'', kr. ''демократия'') - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē ''demokrātija'' parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. [[Viduslaiki|viduslaikos]] ''demokrātija'' pastāvēja virknē [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] Eiropā, [[Jaunie laiki|jaunajos laikos]] nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. ''demokrātija'' ir izplatītākā valsts iekārta pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 07.11

Demokrātija (gr.δημοκρατία no δῆμος, demos - tauta un κρατειν, krateio - vara; angl. democracy, fr. démocratie, vāc. Demokratie, kr. демократия) - valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder brīvo iedzīvotāju vairākumam, kas to realizē vai nu tieši (ar likumdošanas iniciatīvu vai referendumu palīdzību), vai arī ar vēlētu pārstāvju starpniecību: valsts amatpersonas tiek ievēlētas no iedzīvotāju vidus. Dažādos laikos dažādās valstīs bijis dažāds balsstiesīgo pilsoņu loks, atkarīgs no vecuma, sociālā stāvokļa, mantas cenza, tradīcijām utt. Vēsturē demokrātija parādās V-IV gs.p.m.ē. dažās Senās Grieķijas polisās. viduslaikos demokrātija pastāvēja virknē pilsētvalstu Eiropā, jaunajos laikos nostiprinājās Lielbritānijā, ASV, Francijā u.c., ko veicināja balsstiesīgo pilsoņu loku paplašināšana. XX gs. demokrātija ir izplatītākā valsts iekārta pasaulē un to, dažkārt ar ieroču spēku, ieviesa un ievieš vēl nedemokrātiskajās valstīs, ja tās atsakās pieņemt demokrātiskās vērtības.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 37. lpp.
  • Willard, Charles Arthur. Liberalism and the Problem of Knowledge. / A New Rhetoric for Modern Democracy. - University of Chicago Press, 1996
  • Khan, L. Ali, A Theory of Universal Democracy. - Martinus Nijhoff Publishers, 2003
  • Held, David. Models of Democracy. - Stanford University Press, 1996
  • Hansen, Mogens Herman. The Athenian Democracy in the Age of Demosthenes. - Blackwell: Oxford, 1991
  • Republicanism and Liberalism in America and the German States, 1750-1850. Becker, Peter, Juergen Heideking and James A. Henretta, eds. - Cambridge University Press, 2002
  • Democracy and Difference: Contesting the Boundaries of the Political. Benhabib, Seyla, ed., - Princeton University Press, 1996
  • Birch, Anthony H., The Concepts and Theories of Modern Democracy. - Routledge: London, 1993
  • The Idea of Democracy. Copp, David, Jean Hampton, and John E. Roemer, eds. - Cambridge University Press, 1993
  • Robert D. Putnam, Robert Leonardi, Raffaella Nanetti. Making Democracy Work. Civic Traditions in Modern Italy. - Princeton University Press: Princeton 1994, ISBN 0-691-03738-8
  • Jörg Bergstedt. Demokratie. Die Herrschaft des Volkes. Eine Abrechnung. - SeitenHieb Verlag, Reiskirchen, 2006, ISBN 978-3-86747-004-9
  • Philipp Jurschitz. Demokratie Dynamisch. Demokratische Strukturen in Wirtschaft und Gemeinde. - Braumüller Varlag: Wien, 2008
  • La Démocratie. textes choisis et présentés par Bruno Bernardi - Flammarion, 1999
  • Pierre Vidal-Naquet. Les Grecs, les historiens et la démocratie. - La Découverte, 2000
  • Pierre Rosanvallon. La Démocratie inachevée. - Folio Histoire, Paris, 2000

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Demokrātija&oldid=3646"