Atšķirības starp "Kamera" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
* '''1.''' [[Cietuma kamera]] - slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie. | * '''1.''' [[Cietuma kamera]] - slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie. | ||
* '''2.''' Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām ''kamerām'', kādas bija pazīstamas Rietumeiropā. | * '''2.''' Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām ''kamerām'', kādas bija pazīstamas Rietumeiropā. | ||
| − | * '''3.''' | + | * '''3.''' Latvijas Republikā 1936.-1940. gadā ministrijas ekvivalents, kas lielā mērā dublēja un/vai papildināja nozares ministrijas darbu, Latvijā, t.s. [[kameru sistēma]]s ietvaros. Tika postulēts, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās esot tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājām un īstenotājām. Piemēram, ''Darba kamerai'', kuras uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes, bija arī lielā mērā ideoloģijas un propagandas funkcijas, līdzīgi citām kamerām, arī ''Darba kamerai'' bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja ''Rakstu kameru'', ''Mākslas kameru'' un ''Profesiju kameru''. Pretstatā saimnieciskajām, šo ''kameru'' uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, [[cenzūra]], kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. ''Profesiju kameras'' uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. |
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | [[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. februāris, plkst. 17.12
Kamera - atkarībā no konteksta:
- 1. Cietuma kamera - slēgta telpa ieslodzījuma vietā, kurā izolēti no ārpasaules sodu izcieš uz ieslodzījumu notiesātie.
- 2. Jaunajos laikos daudzās valstīs ar varas iestāžu akceptu un bieži pēc to iniciatīvas izveidota padomdevēja institūcija, kuras uzdevums bija aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu kopējās intereses, pētīt tirdzniecības un rūpniecības apstākļus, dot atsauksmes un kārtot citus tīri saimnieciskus jautājumus. Kameras var dēvēt par personālām pašvaldībām, kas nav saistītas ar noteiktu teritoriju, bet gan tās dibinās uz pilsoņu piederību pie noteikta aroda vai darba nozares. Latvijas teritorijā jau XIX gs. beigās nodibinājās Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tās tiesības un uzdevumi maz atšķīrās no līdzīgām kamerām, kādas bija pazīstamas Rietumeiropā.
- 3. Latvijas Republikā 1936.-1940. gadā ministrijas ekvivalents, kas lielā mērā dublēja un/vai papildināja nozares ministrijas darbu, Latvijā, t.s. kameru sistēmas ietvaros. Tika postulēts, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās esot tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājām un īstenotājām. Piemēram, Darba kamerai, kuras uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes, bija arī lielā mērā ideoloģijas un propagandas funkcijas, līdzīgi citām kamerām, arī Darba kamerai bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja Rakstu kameru, Mākslas kameru un Profesiju kameru. Pretstatā saimnieciskajām, šo kameru uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, cenzūra, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. Profesiju kameras uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana.
