Atšķirības starp "Kameru sistēma" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kameru sistēma''' - lauksaimniecības pārvaldes sistēma Latvijā laikā no 1935. līdz 1940. gadam, izveidota pēc Itālijas [[Korporatīvā sistēma|korporatīvās sistēmas]] parauga, ar 1935. gada likumu par ''Tirdzniecības un rūpniecības kameras'' un ''Amatniecības kameras'' izveidošanu. Līdz 1938. gada maijam tika izveidotas 6 [[kamera]]s: Tirdzniecības un rupniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības, Darba, Rakstu un mākslas, ka arī Profesiju kamera, kurām tika pakļautas visas sabiedriskās organizācijas un biedrības. Tika norādīts, ka kamerāmām jāievēro intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda valsts prasības. | '''Kameru sistēma''' - lauksaimniecības pārvaldes sistēma Latvijā laikā no 1935. līdz 1940. gadam, izveidota pēc Itālijas [[Korporatīvā sistēma|korporatīvās sistēmas]] parauga, ar 1935. gada likumu par ''Tirdzniecības un rūpniecības kameras'' un ''Amatniecības kameras'' izveidošanu. Līdz 1938. gada maijam tika izveidotas 6 [[kamera]]s: Tirdzniecības un rupniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības, Darba, Rakstu un mākslas, ka arī Profesiju kamera, kurām tika pakļautas visas sabiedriskās organizācijas un biedrības. Tika norādīts, ka kamerāmām jāievēro intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda valsts prasības. | ||
| − | Ar kameru sistēmu nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai to vietā stātos centralizētas un nozares kamerai pakļautas apvienības. | + | Ar kameru sistēmu nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai to vietā stātos centralizētas un nozares kamerai pakļautas apvienības. Tika izdots likums par ''Valsts saimniecisko padomi'' kā augstāko orgānu visu saimniecisko kameru darbības saskaņošanai. Katrai ''kamerai'' bija savi specifiski uzdevumi un tiesības, piemēram, ''Lauksaimniecības kamerai'' bija paredzēti 27 uzdevumi. Turpinājās arī lauksaimniecību biedrību likvidēšana. K.Ulmanis postulēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās ir tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā lika saprast, ka kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājiem. Ideoloģiski uzdevumi bija arī ''Darba kamerai'', kura sāka darboties 1936. gada vasarā. Tās uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes. Līdzīgi citām kamerām arī ''Darba kamerai'' bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja ''Rakstu kameru'', ''Mākslas kameru'' un ''Profesiju kameru''. Pretstatā saimnieciskajām, šo ''kameru'' uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, [[cenzūra]], kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. ''Profesiju kameras'' uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Kameru sistēma tika likvideta 1940. gada 28. jūnijā pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]]. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. februāris, plkst. 17.13
Kameru sistēma - lauksaimniecības pārvaldes sistēma Latvijā laikā no 1935. līdz 1940. gadam, izveidota pēc Itālijas korporatīvās sistēmas parauga, ar 1935. gada likumu par Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Amatniecības kameras izveidošanu. Līdz 1938. gada maijam tika izveidotas 6 kameras: Tirdzniecības un rupniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības, Darba, Rakstu un mākslas, ka arī Profesiju kamera, kurām tika pakļautas visas sabiedriskās organizācijas un biedrības. Tika norādīts, ka kamerāmām jāievēro intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda valsts prasības.
Ar kameru sistēmu nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai to vietā stātos centralizētas un nozares kamerai pakļautas apvienības. Tika izdots likums par Valsts saimniecisko padomi kā augstāko orgānu visu saimniecisko kameru darbības saskaņošanai. Katrai kamerai bija savi specifiski uzdevumi un tiesības, piemēram, Lauksaimniecības kamerai bija paredzēti 27 uzdevumi. Turpinājās arī lauksaimniecību biedrību likvidēšana. K.Ulmanis postulēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās ir tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā lika saprast, ka kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājiem. Ideoloģiski uzdevumi bija arī Darba kamerai, kura sāka darboties 1936. gada vasarā. Tās uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes. Līdzīgi citām kamerām arī Darba kamerai bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja Rakstu kameru, Mākslas kameru un Profesiju kameru. Pretstatā saimnieciskajām, šo kameru uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, cenzūra, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. Profesiju kameras uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana. Kameru sistēma tika likvideta 1940. gada 28. jūnijā pēc Latvijas okupācijas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 231. lpp.
