Atšķirības starp "Daugavgrīvas klostera annāles" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Daugavgrīvas klostera annāles''' (lat. ''Annales Dünamündes'') - senākais zināmais [[Livonija]]s teritorijā sarakstītais annālistikas darbs, tapis cisterciešu klosterī Daugasvas grīvā, rakstītās [[vēstures avots]], kas vēsta par laiku no 1211. līdz 1305. gadam. Pēc klostera likvidēšanas 1305. gadā, annāles turpināja papildināt līdz 1348. gadam Rīgā (''Annales Rigenses''), un arhibīskapa rezidencē Raunā (''Annales Ronneburgenses''). | '''Daugavgrīvas klostera annāles''' (lat. ''Annales Dünamündes'') - senākais zināmais [[Livonija]]s teritorijā sarakstītais annālistikas darbs, tapis cisterciešu klosterī Daugasvas grīvā, rakstītās [[vēstures avots]], kas vēsta par laiku no 1211. līdz 1305. gadam. Pēc klostera likvidēšanas 1305. gadā, annāles turpināja papildināt līdz 1348. gadam Rīgā (''Annales Rigenses''), un arhibīskapa rezidencē Raunā (''Annales Ronneburgenses''). | ||
| − | Pirmo reizi Daugavgrīvas klostera annāles izdevis līdz ar visu kodeksu aprakstiem vācbaltu vēsturnieks Konstantīns Hēlbaums (''Höhlbaum'', 1848.-1904.) krājumā "Beiträge zur Quellenkunde Alt-Livlands" | + | Pirmo reizi Daugavgrīvas klostera annāles 1873. gadā izdevis līdz ar visu kodeksu aprakstiem vācbaltu vēsturnieks Konstantīns Hēlbaums (''Höhlbaum'', 1848.-1904.) krājumā "Beiträge zur Quellenkunde Alt-Livlands", bet 1883. gadā, papildinātas ar līdz tam par pazudušu uzskatīto ''Codex Reualiensis'', publicēja periodiskā izdevuma "Neues Archiv der Gesellschaft für ältere deutscheGeschichtskunde" VIII sējumā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. februāris, plkst. 10.19
Daugavgrīvas klostera annāles (lat. Annales Dünamündes) - senākais zināmais Livonijas teritorijā sarakstītais annālistikas darbs, tapis cisterciešu klosterī Daugasvas grīvā, rakstītās vēstures avots, kas vēsta par laiku no 1211. līdz 1305. gadam. Pēc klostera likvidēšanas 1305. gadā, annāles turpināja papildināt līdz 1348. gadam Rīgā (Annales Rigenses), un arhibīskapa rezidencē Raunā (Annales Ronneburgenses).
Pirmo reizi Daugavgrīvas klostera annāles 1873. gadā izdevis līdz ar visu kodeksu aprakstiem vācbaltu vēsturnieks Konstantīns Hēlbaums (Höhlbaum, 1848.-1904.) krājumā "Beiträge zur Quellenkunde Alt-Livlands", bet 1883. gadā, papildinātas ar līdz tam par pazudušu uzskatīto Codex Reualiensis, publicēja periodiskā izdevuma "Neues Archiv der Gesellschaft für ältere deutscheGeschichtskunde" VIII sējumā.
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 33.-34. lpp.
