Atšķirības starp "Karavāna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
** Kopš XIII gs. par "karavānu" dēvēja kuģu grupu, kas organizēti devās no Eiropas uz [[Levante|Levanti]] - pirmo reizi avotos parādās 1284. gadā: ''treze galees de Jenevois vindrent d‘outre mer en Lymesson en dues carevanes'' ("trīspadsmit dženoviešu [[galera]]s divās karavānās ieradās no Levantes Limasolā"). | ** Kopš XIII gs. par "karavānu" dēvēja kuģu grupu, kas organizēti devās no Eiropas uz [[Levante|Levanti]] - pirmo reizi avotos parādās 1284. gadā: ''treze galees de Jenevois vindrent d‘outre mer en Lymesson en dues carevanes'' ("trīspadsmit dženoviešu [[galera]]s divās karavānās ieradās no Levantes Limasolā"). | ||
** Kopš XVI gs. ar vārdu "karavāna" sāka apzīmēt arī karakuģu [[Eskadra|eskadru]] reidu Vidusjūras austrumdaļā pret [[Osmaņu impērija]]s kuģiem. Šajā nozīmē to sāka lietot [[Maltas ordenis|Maltas ordenī]] pēc 1528. gada (kopš 1581. gadā tā tika nodēvēta ordeņa [[Galeota|galeotu]] eskadras reidu Džovanni Greko vadībā Ziemeļāfrikas piekrastē). Šādu skaidrojumu dod savā jūrniecības terminu vārdnīcā Žans Batists Vijumē (''Jean-Baptiste Willaumez'', Paris, 1820.): "karavāna ir piekrastes kuģniecība gar Levantes piekrasti" (''Cabotage sur la côte des Échelles du Levant''), papildinot skaidrojumu: "kreiseru reidus pret turkiem sauc ''caravane'' jeb ''kurse''" (''Ceux qui allaient jadis croiser sur les Turcs disaient qu‘ils allaient faire une caravane ou une course''). | ** Kopš XVI gs. ar vārdu "karavāna" sāka apzīmēt arī karakuģu [[Eskadra|eskadru]] reidu Vidusjūras austrumdaļā pret [[Osmaņu impērija]]s kuģiem. Šajā nozīmē to sāka lietot [[Maltas ordenis|Maltas ordenī]] pēc 1528. gada (kopš 1581. gadā tā tika nodēvēta ordeņa [[Galeota|galeotu]] eskadras reidu Džovanni Greko vadībā Ziemeļāfrikas piekrastē). Šādu skaidrojumu dod savā jūrniecības terminu vārdnīcā Žans Batists Vijumē (''Jean-Baptiste Willaumez'', Paris, 1820.): "karavāna ir piekrastes kuģniecība gar Levantes piekrasti" (''Cabotage sur la côte des Échelles du Levant''), papildinot skaidrojumu: "kreiseru reidus pret turkiem sauc ''caravane'' jeb ''kurse''" (''Ceux qui allaient jadis croiser sur les Turcs disaient qu‘ils allaient faire une caravane ou une course''). | ||
| − | ** Kopš XVII gs. (kopš Maltas ordeņa lielmestra Martina Garzeza 1600. gada reformas) par "karavānu" dēvēja puses ordeņa flotes ilgstošu reidu (''navigation vagabonde en Mediterranée'') pusgada garumā: pirmā karavāna jūrā sabija no janvāra līdz jūnija beigām, bet, tai ierodoties Valetā, jūrā devās otrā karavāna, kas reidā bija no jūlija līdz decembra beigām. Karavāna sargāja reģionā sev draudzīgo zemju kuģus un kā pirāti uzbruka nedraudzīgo zemju kuģiem, kā arī piekrastes pilsētām un ciemiem. Piedalīšanās karavānā bija obligāts nosacījums ordeņa brāļiem, lai kļūtu par pilntiesīgiem ordeņa locekļiem un varētu īstenot karjeras izaugsmi. XVIII gs. par "karavānu" bieži dēvēja konkrētu uzdevumu veicošu karakuģu eskadru kā tādu. | + | ** Kopš XVII gs. (kopš Maltas ordeņa lielmestra Martina Garzeza 1600. gada reformas) par "karavānu" dēvēja puses ordeņa flotes ilgstošu reidu (''navigation vagabonde en Mediterranée'') pusgada garumā: pirmā karavāna jūrā sabija no janvāra līdz jūnija beigām, bet, tai ierodoties Valetā, jūrā devās otrā karavāna, kas reidā bija no jūlija līdz decembra beigām. Karavāna sargāja reģionā sev draudzīgo zemju kuģus un kā pirāti uzbruka nedraudzīgo zemju kuģiem, kā arī piekrastes pilsētām un ciemiem. Piedalīšanās karavānā bija obligāts nosacījums ordeņa brāļiem, lai kļūtu par pilntiesīgiem ordeņa locekļiem un varētu īstenot karjeras izaugsmi. XVIII gs. par "karavānu" bieži dēvēja kara floti vai konkrētu uzdevumu veicošu karakuģu eskadru kā tādu. |
[[Kategorija:Karakuģi]] | [[Kategorija:Karakuģi]] | ||
[[Kategorija:Saimniecība]] | [[Kategorija:Saimniecība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. februāris, plkst. 16.50
Karavāna (no fr. caravana, caravane) - atkarībā no konteksta:
- 1. Organizēta tirgotāju un to ļaužu grupa ar nastu nesējiem dzīvniekiem un/vai to vilktu transportu, kas veda preces pa karavānu ceļu no viena tirdzniecības centra uz citu.
- 2. Kuģu vienība jūrā.
- Kopš XIII gs. par "karavānu" dēvēja kuģu grupu, kas organizēti devās no Eiropas uz Levanti - pirmo reizi avotos parādās 1284. gadā: treze galees de Jenevois vindrent d‘outre mer en Lymesson en dues carevanes ("trīspadsmit dženoviešu galeras divās karavānās ieradās no Levantes Limasolā").
- Kopš XVI gs. ar vārdu "karavāna" sāka apzīmēt arī karakuģu eskadru reidu Vidusjūras austrumdaļā pret Osmaņu impērijas kuģiem. Šajā nozīmē to sāka lietot Maltas ordenī pēc 1528. gada (kopš 1581. gadā tā tika nodēvēta ordeņa galeotu eskadras reidu Džovanni Greko vadībā Ziemeļāfrikas piekrastē). Šādu skaidrojumu dod savā jūrniecības terminu vārdnīcā Žans Batists Vijumē (Jean-Baptiste Willaumez, Paris, 1820.): "karavāna ir piekrastes kuģniecība gar Levantes piekrasti" (Cabotage sur la côte des Échelles du Levant), papildinot skaidrojumu: "kreiseru reidus pret turkiem sauc caravane jeb kurse" (Ceux qui allaient jadis croiser sur les Turcs disaient qu‘ils allaient faire une caravane ou une course).
- Kopš XVII gs. (kopš Maltas ordeņa lielmestra Martina Garzeza 1600. gada reformas) par "karavānu" dēvēja puses ordeņa flotes ilgstošu reidu (navigation vagabonde en Mediterranée) pusgada garumā: pirmā karavāna jūrā sabija no janvāra līdz jūnija beigām, bet, tai ierodoties Valetā, jūrā devās otrā karavāna, kas reidā bija no jūlija līdz decembra beigām. Karavāna sargāja reģionā sev draudzīgo zemju kuģus un kā pirāti uzbruka nedraudzīgo zemju kuģiem, kā arī piekrastes pilsētām un ciemiem. Piedalīšanās karavānā bija obligāts nosacījums ordeņa brāļiem, lai kļūtu par pilntiesīgiem ordeņa locekļiem un varētu īstenot karjeras izaugsmi. XVIII gs. par "karavānu" bieži dēvēja kara floti vai konkrētu uzdevumu veicošu karakuģu eskadru kā tādu.
