Atšķirības starp "Kordovas kalifāts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Cordoba_emirat_910.jpg|right|thumb|200px|Kordovas emirāta teritorija ap 910. gadu]] | [[Attēls:Cordoba_emirat_910.jpg|right|thumb|200px|Kordovas emirāta teritorija ap 910. gadu]] | ||
[[Attēls:Spain_910-1492.jpg|right|thumb|200px|Pireneju pussala 910.-1492. gados]] | [[Attēls:Spain_910-1492.jpg|right|thumb|200px|Pireneju pussala 910.-1492. gados]] | ||
| − | '''Kordovas kalifāts''' (ar. الخلافة الأموية في الأن, angl. ''Caliphate of Cordoba'', vāc. ''Kalifat von Córdoba'', fr. ''Califat de Cordoue'', sp. ''Califato de Córdoba'', kr. ''Кордовский халифат'') - [[valsts]] Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam '''Kordovas emirāts''', kuru izveidoja [[Omeijādu dinastija|Omeijādu]] pēctecis ([[kalifs|kalifa]] Hišima mazdēls) Abd ar-Rahmans, kurš 756. gadā sagrāba Kordovu un pieņēma titulu "[[emīrs]]". Viņam sekoja citi sīriešu klani, glābjoties no [[Abasīdu dinastija|Abasīdu]] varas Bagdādē, tā izveidojot Pireneju pussalā jaunu valdošo slāni. Lielāko uzplaukumu, kļūstot par kultūras un ekonomikas ziņā attīstītāko valsti Eiropā, emirāts piedzīvoja X gs., kad 929. gadā Abdarrahmans III (''an-Nasirs lidinillahs Abu Mutarrifs Abd ar-Rahmans ibn Muhammads ibn AbdAllahs''), pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par [[Kalifs|kalifu]], kā arī viņa dēla Al Hakama II laikā (961.-976.). Būdams izcili izglītoti cilvēki, šie kalifi sūtīja savus emisārus pa visu tā laika ziņāmo pasauli, uzpirkt rokrakstus Kordovas bibliotēkai (kurā bijis savākts vairāk nekā 400 000 manuskriptu. Kordovas akadēmija kļuva par Rietumu pasaules zinātņu centru, sacenšoties ar Bagdādi, kurp studēt devās zinātnieki gan no Centrāleiropas, gan Centrālāzijas un Āfrikas. [[Monarhs | + | '''Kordovas kalifāts''' (ar. الخلافة الأموية في الأن, angl. ''Caliphate of Cordoba'', vāc. ''Kalifat von Córdoba'', fr. ''Califat de Cordoue'', sp. ''Califato de Córdoba'', kr. ''Кордовский халифат'') - [[valsts]] Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam '''Kordovas emirāts''', kuru izveidoja [[Omeijādu dinastija|Omeijādu]] pēctecis ([[kalifs|kalifa]] Hišima mazdēls) Abd ar-Rahmans, kurš 756. gadā sagrāba Kordovu un pieņēma titulu "[[emīrs]]". Viņam sekoja citi sīriešu klani, glābjoties no [[Abasīdu dinastija|Abasīdu]] varas Bagdādē, tā izveidojot Pireneju pussalā jaunu valdošo slāni. Lielāko uzplaukumu, kļūstot par kultūras un ekonomikas ziņā attīstītāko valsti Eiropā, emirāts piedzīvoja X gs., kad 929. gadā Abdarrahmans III (''an-Nasirs lidinillahs Abu Mutarrifs Abd ar-Rahmans ibn Muhammads ibn AbdAllahs''), pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par [[Kalifs|kalifu]], kā arī viņa dēla Al Hakama II laikā (961.-976.). Būdams izcili izglītoti cilvēki, šie kalifi sūtīja savus emisārus pa visu tā laika ziņāmo pasauli, uzpirkt rokrakstus Kordovas bibliotēkai (kurā bijis savākts vairāk nekā 400 000 manuskriptu. Kordovas akadēmija kļuva par Rietumu pasaules zinātņu centru, sacenšoties ar Bagdādi, kurp studēt devās zinātnieki gan no Centrāleiropas, gan Centrālāzijas un Āfrikas. [[Monarhs|Moonarhu]] paraugam sekoja [[aristokrātija]], kļūstot par mākslinieku un litarātu mecenātiem. Uzplauka literatūra, mūzika, arhitektūra, tiesības. Tikai pašā Kordovā tai laikā bija vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju un 100 000 ēku. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija kristieši, tiesību ziņā pielīdzināti musulmaņiem. Valdošo eliti veidoja arābu un islamu pieņēmušo (ar. ''muvalladi'', sp. ''renegados'') vai piederību kristietībai saglabājušu (t.s. ''mozarābi'' - no ar. ''mustarab'' - "kļuvis par brāli") [[Goti|vestgotu]] aristokrātija. Kā uz vietu, kur valda reliģiju brīvība, uz Kordovu pārcēlās arī liels skaits ebreju, veidojot plašas kopienas. Ēnas puses šai politikai bija valsts militārā potenciāla mazināšanās un politiskās intrigas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa valstī iebrukušie [[berberi]] un valsts beidza pastāvēt, atkal sašķeļoties daudzos emirātos. |
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1 | * Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1 | ||
* Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6 | * Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6 | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.sedmitza.ru/text/441276.html Балакин В.Д. Посольство в Кордовский халифат. / Творцы Священной Римской империи. - Молодая гвардия: Москва, 2004] | ||
| + | * Крачковский И. Ю., Арабская культура в Испании. - Москва-Ленинград, 1937 | ||
| + | * Леви-Провансаль Э., Арабская культура в Испании. - Москва, 1967 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Codera F., Estudios críticos de historia árabe-espaňola. [v. 1—3] - Saragosse, 1903-17 | ||
| + | * Gonzáles Palencia A., Historia de la Espana musulmana. 4 ed., Barcelona-B.Aires, 1940 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 15. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* [http://jhistory.nfurman.com/code/11-05.htm Кордовский халифат. - ИСТОРИЯ ЕВРЕЙСКОГО НАРОДА] | * [http://jhistory.nfurman.com/code/11-05.htm Кордовский халифат. - ИСТОРИЯ ЕВРЕЙСКОГО НАРОДА] | ||
* [http://www.c-cafe.ru/words/153/15212.php Л. Е. Куббель. Кордовский халифат.] | * [http://www.c-cafe.ru/words/153/15212.php Л. Е. Куббель. Кордовский халифат.] | ||
| − | * [http:// | + | * [http://mega.km.ru/bes_2004/Encyclop.asp?Topic=topic_kora57 Кордовский халифат - KM.RU Универсальная энциклопедия] |
---- | ---- | ||
* [http://www.muslimheritage.com/topics/default.cfm?ArticleID=644 Historians in North Africa and Spain] | * [http://www.muslimheritage.com/topics/default.cfm?ArticleID=644 Historians in North Africa and Spain] | ||
[[Kategorija:Eiropas valstis]] | [[Kategorija:Eiropas valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. oktobris, plkst. 13.39
Kordovas kalifāts (ar. الخلافة الأموية في الأن, angl. Caliphate of Cordoba, vāc. Kalifat von Córdoba, fr. Califat de Cordoue, sp. Califato de Córdoba, kr. Кордовский халифат) - valsts Pireneju pussalas dienvidrietumos laikā no 929. līdz 1031. gadam. Pirms tam Kordovas emirāts, kuru izveidoja Omeijādu pēctecis (kalifa Hišima mazdēls) Abd ar-Rahmans, kurš 756. gadā sagrāba Kordovu un pieņēma titulu "emīrs". Viņam sekoja citi sīriešu klani, glābjoties no Abasīdu varas Bagdādē, tā izveidojot Pireneju pussalā jaunu valdošo slāni. Lielāko uzplaukumu, kļūstot par kultūras un ekonomikas ziņā attīstītāko valsti Eiropā, emirāts piedzīvoja X gs., kad 929. gadā Abdarrahmans III (an-Nasirs lidinillahs Abu Mutarrifs Abd ar-Rahmans ibn Muhammads ibn AbdAllahs), pakļāvis pārējos mauru emirātus Pireneju pussalā, pasludināja sevi par kalifu, kā arī viņa dēla Al Hakama II laikā (961.-976.). Būdams izcili izglītoti cilvēki, šie kalifi sūtīja savus emisārus pa visu tā laika ziņāmo pasauli, uzpirkt rokrakstus Kordovas bibliotēkai (kurā bijis savākts vairāk nekā 400 000 manuskriptu. Kordovas akadēmija kļuva par Rietumu pasaules zinātņu centru, sacenšoties ar Bagdādi, kurp studēt devās zinātnieki gan no Centrāleiropas, gan Centrālāzijas un Āfrikas. Moonarhu paraugam sekoja aristokrātija, kļūstot par mākslinieku un litarātu mecenātiem. Uzplauka literatūra, mūzika, arhitektūra, tiesības. Tikai pašā Kordovā tai laikā bija vairāk nekā 500 000 iedzīvotāju un 100 000 ēku. Lielākā daļa valsts iedzīvotāju bija kristieši, tiesību ziņā pielīdzināti musulmaņiem. Valdošo eliti veidoja arābu un islamu pieņēmušo (ar. muvalladi, sp. renegados) vai piederību kristietībai saglabājušu (t.s. mozarābi - no ar. mustarab - "kļuvis par brāli") vestgotu aristokrātija. Kā uz vietu, kur valda reliģiju brīvība, uz Kordovu pārcēlās arī liels skaits ebreju, veidojot plašas kopienas. Ēnas puses šai politikai bija valsts militārā potenciāla mazināšanās un politiskās intrigas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa valstī iebrukušie berberi un valsts beidza pastāvēt, atkal sašķeļoties daudzos emirātos.
Literatūra
- Ulrich Haarmann (Hrsg.). Geschichte der Arabischen Welt. - 4. Auflage, C.H. Beck, München, 2004, ISBN 3-406-47486-1
- Arnold Hottinger. Die Mauren. Arabische Kultur in Spanien. - Reprint der 3. Auflage, Wilhelm Fink Verlag, München, 2005, ISBN 3-7705-3075-6
- Балакин В.Д. Посольство в Кордовский халифат. / Творцы Священной Римской империи. - Молодая гвардия: Москва, 2004
- Крачковский И. Ю., Арабская культура в Испании. - Москва-Ленинград, 1937
- Леви-Провансаль Э., Арабская культура в Испании. - Москва, 1967
- Codera F., Estudios críticos de historia árabe-espaňola. [v. 1—3] - Saragosse, 1903-17
- Gonzáles Palencia A., Historia de la Espana musulmana. 4 ed., Barcelona-B.Aires, 1940
Resursi internetā par šo tēmu
- Абд эр-Рахман
- Кордовский халифат. - ИСТОРИЯ ЕВРЕЙСКОГО НАРОДА
- Л. Е. Куббель. Кордовский халифат.
- Кордовский халифат - KM.RU Универсальная энциклопедия
