Atšķirības starp "Holandiešu Ostindijas kompānija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nīderlandes Ostindijas kompānija (NOK)''' - priviliģēta tirgotāju [[Ostindijas kompānijas|Ostindijas kompānija]] (1602.-1798.) kas dibināta ar mērķi veikt tirdzniecības operācijas Āzijā. Dibināta 1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, [[Nīderlandes Apvienoto Provinču republika]]s valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā "Ostindijas tirdzniecības kompānijā", kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību Indijas un Klusajā okeānā. Kompānijai bija jāmaksā 3% muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva Batavijas cietoksnis Javas salā. 1609. gadā NOK nodibināja Kjusju (Japāna) savu tirdzniecības [[Faktorija|faktoriju]] un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. Ķīnas ūdeņos par NOK bāzi kļuva Formozas sala (Taivana). XVII gs. sākumā nīderlandieši izdzina portugāļus no Ceilonas un Malakas, sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandiešu un franču [[hugenoti]], kas, saplūstot, izveidoja jaunu tautu - būrus. | + | '''Nīderlandes Ostindijas kompānija (NOK)''' jeb '''Apvienotā Austrumindijas kompānija''' (''Verenigde Oostindische Compagnie (VOC)'') - priviliģēta tirgotāju [[Ostindijas kompānijas|Ostindijas kompānija]] (1602.-1798.) kas dibināta ar mērķi veikt tirdzniecības operācijas Āzijā. Dibināta 1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, [[Nīderlandes Apvienoto Provinču republika]]s valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā "Ostindijas tirdzniecības kompānijā", kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību Indijas un Klusajā okeānā. Kompānijai bija jāmaksā 3% muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva Batavijas cietoksnis Javas salā. 1609. gadā NOK nodibināja Kjusju (Japāna) savu tirdzniecības [[Faktorija|faktoriju]] un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. Ķīnas ūdeņos par NOK bāzi kļuva Formozas sala (Taivana). XVII gs. sākumā nīderlandieši izdzina portugāļus no Ceilonas un Malakas, sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandiešu un franču [[hugenoti]], kas, saplūstot, izveidoja jaunu tautu - būrus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 238. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 238. lpp. | ||
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tē°u == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.sahistory.org.za/topic/dutch-east-india-company-deicvoc Dutch East India Company (DEIC)/VOC // South African History Online] | ||
| + | * [http://www.oldest-share.com/ The Oldest Share in the World : Dutch Vereinigte Oostindische Compaignie (VOC) share certificate # 99] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://wunderwaffe.narod.ru/WeaponBook/Holland/03.htm Голландская Ост-Индия после оккупации Голландии] | ||
[[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | [[Kategorija:Saimnieciskās organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 29. februāris, plkst. 07.21
Nīderlandes Ostindijas kompānija (NOK) jeb Apvienotā Austrumindijas kompānija (Verenigde Oostindische Compagnie (VOC)) - priviliģēta tirgotāju Ostindijas kompānija (1602.-1798.) kas dibināta ar mērķi veikt tirdzniecības operācijas Āzijā. Dibināta 1602. gadā, lai novērstu konkurenci savā starpā, Nīderlandes Apvienoto Provinču republikas valdība lika apvienoties visām kompānijām vienā "Ostindijas tirdzniecības kompānijā", kurai piešķīra monopoltiesības uz tirdzniecību Indijas un Klusajā okeānā. Kompānijai bija jāmaksā 3% muita precēm, kuras veda uz kolonijām, bet ievedmuitas Nīderlandē nebija. Kompānijai bija tiesības karot, celt cietokšņus un kalt naudu. Par kompānijas galveno atbalsta bāzi kļuva Batavijas cietoksnis Javas salā. 1609. gadā NOK nodibināja Kjusju (Japāna) savu tirdzniecības faktoriju un sāka aktīvu tirdzniecību ar Japānu. Ķīnas ūdeņos par NOK bāzi kļuva Formozas sala (Taivana). XVII gs. sākumā nīderlandieši izdzina portugāļus no Ceilonas un Malakas, sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju. Šīs kolonijas nodarbojās ne tik daudz ar tirdzniecību, cik ar ražošanu, un eksportēja uz Eiropu labību, lopus, strausu spalvas un vīnu. Kolonisti bija holandiešu un franču hugenoti, kas, saplūstot, izveidoja jaunu tautu - būrus.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 238. lpp.
Resursi internetā par šo tē°u
- Dutch East India Company (DEIC)/VOC // South African History Online
- The Oldest Share in the World : Dutch Vereinigte Oostindische Compaignie (VOC) share certificate # 99
