Atšķirības starp "Zemnieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder''). | '''Zemnieku tiesības''' - zemnieku [[kārta]]s tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (''Rechtfinder''). | ||
| − | Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs., un laika gaitā papildinātas. | + | Senākās [[Livonija]]s zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir [[latgaļu zemnieku tiesības]], [[lībiešu un igauņu zemnieku tiesības]], [[Kuršu zemnieku tiesības|kuršu un zemgaļu zemnieku tiersības]], - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns [[mestrs]] vai [[arhibīskaps]] tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). |
| − | Skat. arī: [[Rīgas arhibīskapijas | + | Skat. arī: [[Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības]], [[Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa]] |
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp. | ||
[[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | [[Kategorija:Tiesību sistēmas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 12. marts, plkst. 12.08
Zemnieku tiesības - zemnieku kārtas tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (Rechtfinder).
Senākās Livonijas zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir latgaļu zemnieku tiesības, lībiešu un igauņu zemnieku tiesības, kuršu un zemgaļu zemnieku tiersības, - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns mestrs vai arhibīskaps tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja).
Skat. arī: Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības, Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
