Atšķirības starp "Komendācija" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Komendācija''' (lat. ''commendatio'', no ''commendare'' - "ieteikt, uzticēt") - atkarībā no konteksta: | '''Komendācija''' (lat. ''commendatio'', no ''commendare'' - "ieteikt, uzticēt") - atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] simbolisks akts, ar kuru [[klients]] nonāca [[Patricietis|patricieša]] [[Patronāts|patronātā]]. | * '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] simbolisks akts, ar kuru [[klients]] nonāca [[Patricietis|patricieša]] [[Patronāts|patronātā]]. | ||
| − | * '''2.''' Viduslaikos svinīgs akts, ar kuru karavīrs iestājās [[Karadraudze|karadraudzē]] vai kļuva par [[Vasalis|lēņa vīru]]. Te komendācijas aktā izdalāmi divi posmi: iestāšanās vasalībā (lat. ''hominium facere'') un uzticības zvērēšanu (lat. ''fidem facere''). | + | * '''2.''' Viduslaikos Eiropā svinīgs akts, ar kuru karavīrs iestājās [[Karadraudze|karadraudzē]] vai kļuva par [[Vasalis|lēņa vīru]]. Te komendācijas aktā izdalāmi divi posmi: iestāšanās vasalībā (lat. ''hominium facere'') un uzticības zvērēšanu (lat. ''fidem facere''). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. maijs, plkst. 13.13
Komendācija (lat. commendatio, no commendare - "ieteikt, uzticēt") - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā simbolisks akts, ar kuru klients nonāca patricieša patronātā.
- 2. Viduslaikos Eiropā svinīgs akts, ar kuru karavīrs iestājās karadraudzē vai kļuva par lēņa vīru. Te komendācijas aktā izdalāmi divi posmi: iestāšanās vasalībā (lat. hominium facere) un uzticības zvērēšanu (lat. fidem facere).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 265. lpp.
