Atšķirības starp "Prīze" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Prīze''' (no lat. ''praeda'' - "kara laupījums"; fr. ''prise'', it. ''preda'', sp. ''presa'', kr. ''приз'') jeb '''prīzu (prīžu) tiesības''' - karojošas valsts tiesības karadarbības uz jūras laikā sagrābt pretinieka tirdzniecības kuģus, to kravu, un neitrālas valsts tirdzniecības kuģus un kravu, ja pēdējie pārkāpj oficiāli noteiktu [[Blokāde|blokādi]] vai pārvadā kara kontrabandu. | '''Prīze''' (no lat. ''praeda'' - "kara laupījums"; fr. ''prise'', it. ''preda'', sp. ''presa'', kr. ''приз'') jeb '''prīzu (prīžu) tiesības''' - karojošas valsts tiesības karadarbības uz jūras laikā sagrābt pretinieka tirdzniecības kuģus, to kravu, un neitrālas valsts tirdzniecības kuģus un kravu, ja pēdējie pārkāpj oficiāli noteiktu [[Blokāde|blokādi]] vai pārvadā kara kontrabandu. | ||
| + | |||
| + | Pirmie ierobežojumi attiecībā uz kara laupījumu jūras karā sastopami XIII-XIV gs. mijā, kur viens no pirmajiem likumiem bija Aragonas karalistes 1288. gada reglaments. Vēlāk līdzīgi reglamenti radās arī Itālijas zemēs (Pizā 1298., Dženovā 1319.), Francijas karalistē 1373., Anglijas karalistē 1426., [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]] 1362.-1364. gadu recesos. Līdz XVIII gs. par paraugu visām valstīm kalpoja Francijas 1681. gada Jūras ordonanse. XVIII gs. starptautiskajos līgumos parādījās pirmie panti par privātas mantas aizsardzību jūras kara laikā. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. maijs, plkst. 17.04
Prīze (no lat. praeda - "kara laupījums"; fr. prise, it. preda, sp. presa, kr. приз) jeb prīzu (prīžu) tiesības - karojošas valsts tiesības karadarbības uz jūras laikā sagrābt pretinieka tirdzniecības kuģus, to kravu, un neitrālas valsts tirdzniecības kuģus un kravu, ja pēdējie pārkāpj oficiāli noteiktu blokādi vai pārvadā kara kontrabandu.
Pirmie ierobežojumi attiecībā uz kara laupījumu jūras karā sastopami XIII-XIV gs. mijā, kur viens no pirmajiem likumiem bija Aragonas karalistes 1288. gada reglaments. Vēlāk līdzīgi reglamenti radās arī Itālijas zemēs (Pizā 1298., Dženovā 1319.), Francijas karalistē 1373., Anglijas karalistē 1426., Hanzas savienībā 1362.-1364. gadu recesos. Līdz XVIII gs. par paraugu visām valstīm kalpoja Francijas 1681. gada Jūras ordonanse. XVIII gs. starptautiskajos līgumos parādījās pirmie panti par privātas mantas aizsardzību jūras kara laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 277. lpp.
