Atšķirības starp "Bruņas" versijām
m (→Attēli) |
m (→Attēli) |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
Attēls:Armour_evolution.jpg|Rietumeiropas [[Bruņinieks|bruņinieku]] bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija | Attēls:Armour_evolution.jpg|Rietumeiropas [[Bruņinieks|bruņinieku]] bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija | ||
Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē. | Attēls:Argos_hoplite_armour.jpg|sengrieķu [[Hoplīti|hoplīta]] bruņas, IV gs. p.m.ē. | ||
| − | Attēls:Rajput_Armour.jpg| | + | Attēls:Rajput_Armour.jpg|[[radžputi|radžputa]] bruņas, XVI-XVIII gs. |
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 15. jūnijs, plkst. 09.31
Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas karadarbības laikā sargā tos no savainojumiem. Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
Attēli
Rietumeiropas bruņinieku bruņu dizaina evolūcijas vizuāla rekonstrukcija
sengrieķu hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.
radžputa bruņas, XVI-XVIII gs.
