Atšķirības starp "Privilēģija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Privilēģija, dāvinājums''', novecojušā literatūrā arī '''žēlastība'''<ref>Šķiet, varētu būt XIX gs. ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (''жалеть''), bet gan no "dāvināt" (''жаловать'').</ref> - [[Monarhs|monarha]] vai [[Zemes kungs|zemes kunga]] izdots dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. | '''Privilēģija, dāvinājums''', novecojušā literatūrā arī '''žēlastība'''<ref>Šķiet, varētu būt XIX gs. ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (''жалеть''), bet gan no "dāvināt" (''жаловать'').</ref> - [[Monarhs|monarha]] vai [[Zemes kungs|zemes kunga]] izdots dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml. | ||
| − | Skat. arī: [[Sigismunda Augusta privilēģija]], [[Gotharda privilēģija]], [[Livonijas ordinācijas]], [[Silvestra žēlastība]], [[Jungingena žēlastība]] | + | Skat. arī: [[Sigismunda Augusta privilēģija]], [[Gotharda privilēģija]], [[Livonijas ordinācijas]], [[Silvestra žēlastība]], [[Jungingena žēlastība]] |
==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ==== Atsauces un skaidrojumi ==== | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 21. augusts, plkst. 14.29
Privilēģija, dāvinājums, novecojušā literatūrā arī žēlastība[1] - monarha vai zemes kunga izdots dokuments, ar kuru tas apstiprina kādai personai, iedzivotāju grupai, pilsētai, klosterim vai pat veselai zemei piešķirtās politiskās vai/un ekonomiskās privilēģijas. Praksē tas izpaudās kā atbrīvošana no nodokļiem, muitas nodevām, varas amatpersonu kontroles, vietējās tiesu varas u.tml.
Skat. arī: Sigismunda Augusta privilēģija, Gotharda privilēģija, Livonijas ordinācijas, Silvestra žēlastība, Jungingena žēlastība
Atsauces un skaidrojumi
- ↑ Šķiet, varētu būt XIX gs. ieviesies tiešs pārnesums no krievu valodas termina "жалованная грамота", kaut šajā gadījumā "жалованная" ir nevis no "žēlot" (жалеть), bet gan no "dāvināt" (жаловать).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.
