Atšķirības starp "Pulks" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. | + | '''Pulks''' (kr. ''полк'') jeb '''reģimente''' (angl. ''regiment'', vāc. ''Regiment'') - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]]. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. ''pulki''. Mūsdienās vidēji 3000-5000 vīru (3-5 [[Bataljons|bataljoni]]) - skaitliskais lielums variē, atkarībā no laika un valsts. Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no [[Karogs|karogiem]] vai bataljoniem. |
| − | Zviedrijas karalistē pulkus sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieki pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā). | + | Zviedrijas karalistē pulkus (8 [[rota]]s = 1 pulks = 1200 vīri) sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieki pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā). |
| − | |||
| − | |||
| + | '''1. Pasaules kara laikā:''' | ||
* [[Krievijas impērija]]s armijā: | * [[Krievijas impērija]]s armijā: | ||
** '''kājnieku pulks''' - 4 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 4 kājnieku [[rota]]s, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komandas; | ** '''kājnieku pulks''' - 4 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 4 kājnieku [[rota]]s, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komandas; | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 14. septembris, plkst. 10.11
Pulks (kr. полк) jeb reģimente (angl. regiment, vāc. Regiment) - taktiska karaspēka pamatvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos. Specializējas pēc ieroču šķirām: motorizēto strēlnieku, aviācijas, tanku, sakaru, sapieru u.c. pulki. Mūsdienās vidēji 3000-5000 vīru (3-5 bataljoni) - skaitliskais lielums variē, atkarībā no laika un valsts. Kā taktiska vienība Eiropas valstu armijās parādās XVII gs., kad, pieaugot armiju lielumam, radās nepieciešamība veidot lielākas autonomas vienības no karogiem vai bataljoniem.
Zviedrijas karalistē pulkus (8 rotas = 1 pulks = 1200 vīri) sāka veidot pēc 1610. gada, un 1634. gadā tās armiju veidoja 20 kājnieki pulki (13 Zviedrijā un 7 Somijā) un 8 jātnieki pulki (5 Zviedrijā un 3 Somijā).
1. Pasaules kara laikā:
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku pulks - 4 bataljoni, katrā 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komandas;
- strēlnieku pulks - 2 bataljoni, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions;
- kavalērijas pulks - 6 eskadroni, kavalērijas artilērijas divizions (4 baterijas ar 6 lielgabaliem katrā, ložmetēju komanda ar 8 ložmetējiem).
- Vācijas impērijas armijā
- kājnieku pulks - 3 bataljoni, katrā 4 rotas, ložmetēju rota (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
- Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
- Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
