Atšķirības starp "Bajonete" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bajonete''' - aukstais ierocis, | + | '''Bajonete''' - aukstais ierocis, [[šautene]]s durklis (šķeltnis šķērsgriezumā trīsstūra formas, smailes virzienā sašaurināts) ar stobra uzmavu, ko piestiprināja šautenei, tā iegūstot vidēja garuma šķēpu tuvcīņai. Nosaukums no Francijas pilsētas Bajonas, kur šāds durklis 1646. gadā lietots pirmo reizi. Šķeltņa garums - 200-300 mm; šķeltņa platums - 20-30 mm. Sākotnēji to varēja iespraust stobrā kā korķi, bet jau 1648. gadā Francijas armijas bruņojumā bajoneti nomainīja modelis ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra un šaut, bajonete nenoņemot no ieroča. |
[[Kategorija:Aukstie ieroči]] | [[Kategorija:Aukstie ieroči]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. septembris, plkst. 18.12
Bajonete - aukstais ierocis, šautenes durklis (šķeltnis šķērsgriezumā trīsstūra formas, smailes virzienā sašaurināts) ar stobra uzmavu, ko piestiprināja šautenei, tā iegūstot vidēja garuma šķēpu tuvcīņai. Nosaukums no Francijas pilsētas Bajonas, kur šāds durklis 1646. gadā lietots pirmo reizi. Šķeltņa garums - 200-300 mm; šķeltņa platums - 20-30 mm. Sākotnēji to varēja iespraust stobrā kā korķi, bet jau 1648. gadā Francijas armijas bruņojumā bajoneti nomainīja modelis ar atveri rokturī, kuru varēja uzvilkt uz musketes stobra un šaut, bajonete nenoņemot no ieroča.
