Atšķirības starp "Reitari" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Reitari''' - vidēji bruņoti jātnieki centrālās un Austrumeiropas zemēs XVI-XVIII gs., izveidoti cīņai pret smagi bruņoto bruņinieku kavalēriju ([[žandarmi]], [[kirasieri]] u.c.). Pirmo reizi kā atšķirīgs kavalērijas veids pieminēti vācu zemēs 1543. gadā. Sākotnēji vācu algotņu kavalērija, bet vēlāk pēc tās parauga tika formētas pašu reitaru vienības. Pamatā ģērbti "vācu drēbēs", [[bruņucepure]], [[špaga]] vai zobens, [[pistole]]s, Eiropas parauga sedli. Kā kavalērijas veids bija daudz lētāki par smagi bruņotajiem jātniekiem, ātrāk apmācāmi, taču to galvenais trumpis bija pistoles (kas taktiskā ziņā bija [[Pīķis|pīķa]] analogs, tikai ar daudz lielāku trieciena spēku un distanci), kuru skaits vienam reitaram varēja sasniegt pat 6, t.sk. arī divstobru. Kaujas laukā reitaru taktika visai krasi atšķīrās no līdz tam pieņemtās: tie jāja ciešās rindās, | + | '''Reitari''' - vidēji bruņoti jātnieki centrālās un Austrumeiropas zemēs XVI-XVIII gs., izveidoti cīņai pret smagi bruņoto bruņinieku kavalēriju ([[žandarmi]], [[kirasieri]] u.c.). Pirmo reizi kā atšķirīgs kavalērijas veids pieminēti vācu zemēs 1543. gadā. Sākotnēji vācu algotņu kavalērija, bet vēlāk pēc tās parauga tika formētas pašu reitaru vienības. Pamatā ģērbti "vācu drēbēs", [[bruņucepure]], [[špaga]] vai zobens, [[pistole]]s, Eiropas parauga sedli. Kā kavalērijas veids bija daudz lētāki par smagi bruņotajiem jātniekiem, ātrāk apmācāmi, taču to galvenais trumpis bija pistoles (kas taktiskā ziņā bija [[Pīķis|pīķa]] analogs, tikai ar daudz lielāku trieciena spēku un distanci), kuru skaits vienam reitaram varēja sasniegt pat 6, t.sk. arī divstobru. Kaujas laukā reitaru taktika visai krasi atšķīrās no līdz tam pieņemtās: tie jāja ciešās rindās, tuvojoties pretiniekam - pirmā rinda veica zalvi, izsitot robu reti izvietoto smago jātnieku ierindā, un ielauzās pretinieku vidū jau ar kailiem zobeniem - nākošās rindas atklāja uguni jau tuvcīņas laikā, apšaujot pretinieku no pāris metru āttāluma un ar zobeniem nogalinot dzīvus palikušos. Pret pīķnešiem tika izmantota t.s. "gliemeža" (fr. ''caracole'' - "gliemezis") taktika, kad reitari rinda pēc rindas tuvojās pīķnešu karē, izšaujot un atkāpjoties, lai dotu vietu nākamajai rreitaru rindai. Kā karaspēka veids reitari izrādījās tik efektīvi, ka visai īsā laikā sāka dominēt visu armiju kavalērijā. |
Skat. arī: [[somu reitari]] | Skat. arī: [[somu reitari]] | ||
[[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | [[Kategorija:Karavīru kārtas un ieroču šķiras]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 21. septembris, plkst. 14.27
Reitari - vidēji bruņoti jātnieki centrālās un Austrumeiropas zemēs XVI-XVIII gs., izveidoti cīņai pret smagi bruņoto bruņinieku kavalēriju (žandarmi, kirasieri u.c.). Pirmo reizi kā atšķirīgs kavalērijas veids pieminēti vācu zemēs 1543. gadā. Sākotnēji vācu algotņu kavalērija, bet vēlāk pēc tās parauga tika formētas pašu reitaru vienības. Pamatā ģērbti "vācu drēbēs", bruņucepure, špaga vai zobens, pistoles, Eiropas parauga sedli. Kā kavalērijas veids bija daudz lētāki par smagi bruņotajiem jātniekiem, ātrāk apmācāmi, taču to galvenais trumpis bija pistoles (kas taktiskā ziņā bija pīķa analogs, tikai ar daudz lielāku trieciena spēku un distanci), kuru skaits vienam reitaram varēja sasniegt pat 6, t.sk. arī divstobru. Kaujas laukā reitaru taktika visai krasi atšķīrās no līdz tam pieņemtās: tie jāja ciešās rindās, tuvojoties pretiniekam - pirmā rinda veica zalvi, izsitot robu reti izvietoto smago jātnieku ierindā, un ielauzās pretinieku vidū jau ar kailiem zobeniem - nākošās rindas atklāja uguni jau tuvcīņas laikā, apšaujot pretinieku no pāris metru āttāluma un ar zobeniem nogalinot dzīvus palikušos. Pret pīķnešiem tika izmantota t.s. "gliemeža" (fr. caracole - "gliemezis") taktika, kad reitari rinda pēc rindas tuvojās pīķnešu karē, izšaujot un atkāpjoties, lai dotu vietu nākamajai rreitaru rindai. Kā karaspēka veids reitari izrādījās tik efektīvi, ka visai īsā laikā sāka dominēt visu armiju kavalērijā.
Skat. arī: somu reitari
