Atšķirības starp "Kulverīna" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kulverīna''' (no lat. ''colubrinus'' - "čūskveida"; vc. ''Kolubrine'', an. ''culverin'', fr. ''couleuvrine'', sp. ''culebrina'', kr. ''кулеврина'') - XIV-XV gs. no stobra gala lādējamo kaltu | + | '''Kulverīna''' (no lat. ''colubrinus'' - "čūskveida"; vc. ''Kolubrine'', an. ''culverin'', fr. ''couleuvrine'', sp. ''culebrina'', kr. ''кулеврина'') - XIV-XV gs. no stobra gala lādējamo kaltu [[Bombarda|bombardu]] ar garu stobru apzīmējums avotos. Bija gan t.s. rokas kulverīnas (strēlnieku ierocis, ko vēlāk aizvietoja [[arkebuza]]), gan liela kalibra kulverīnas uz lafetēm, ko izmantoja kā lauka artilēriju. |
Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu. | Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 22. septembris, plkst. 12.37
Kulverīna (no lat. colubrinus - "čūskveida"; vc. Kolubrine, an. culverin, fr. couleuvrine, sp. culebrina, kr. кулеврина) - XIV-XV gs. no stobra gala lādējamo kaltu bombardu ar garu stobru apzīmējums avotos. Bija gan t.s. rokas kulverīnas (strēlnieku ierocis, ko vēlāk aizvietoja arkebuza), gan liela kalibra kulverīnas uz lafetēm, ko izmantoja kā lauka artilēriju.
Jaunajos laikos - lauka lielgabals (40-75 mm) ar garu stobru (10 kalibri), kas šāva čuguna lodi ~1000 m tālu.
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Чиполла К. Артиллерия и парусный флот. Описание и технология вооружения XV-XVIII веков. - Центрполиграф: Москва, 2007 (1965). ISBN 978-5-9524-3303-8
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
