Atšķirības starp "Bataljons" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон''), '''batālija''' - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. Jaunākajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). | '''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон''), '''batālija''' - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. Jaunākajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). | ||
| − | XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu" (dūbu klāta kaujas lauka apstākļos kompakta vienība labāk pakļāvās komandiera pavēlēm, nekā izstiepta līnijā, kā arī bija manevrētspējīgāka). Taktiskā ziņā XVII gs. batālija tika sadalīta 4 [[karē]], lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Zviedrijas karalistes armijā 1630. gados bataljonu veidoja 4 [[rota]]s - 600 vīri. | + | XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu" (dūbu klāta kaujas lauka apstākļos kompakta vienība labāk pakļāvās komandiera pavēlēm, nekā izstiepta līnijā, kā arī bija manevrētspējīgāka). Taktiskā ziņā XVII gs. batālija tika sadalīta 4 [[karē]], lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Bataljona lielums bija mainīgs, atkarībā no laika un vietas, piemēram, Zviedrijas karalistes armijā 1630. gados bataljonu veidoja 4 [[rota]]s - 600 vīri, Nīderlandes bataljonā bija ap 500 vīru, savukārt Ungārijas armijas batalojā pat 1000 vīrul. |
=== 1. Pasaules kara laikā === | === 1. Pasaules kara laikā === | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. septembris, plkst. 09.43
Bataljons (no fr. bataille - "kauja"; fr. bataillon, kr. батальон), batālija - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos, ko veido vairākas rotas (500-900 vīru). Ietilpst pulkā (3-5 bataljoni veido pulku) vai brigādē. Jaunākajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu bataljonos ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā divizions).
XIV-XV gs. ar jēdzienu bataljons apzīmēja pīķnešu un alebardistu karē (batālija) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu" (dūbu klāta kaujas lauka apstākļos kompakta vienība labāk pakļāvās komandiera pavēlēm, nekā izstiepta līnijā, kā arī bija manevrētspējīgāka). Taktiskā ziņā XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Bataljona lielums bija mainīgs, atkarībā no laika un vietas, piemēram, Zviedrijas karalistes armijā 1630. gados bataljonu veidoja 4 rotas - 600 vīri, Nīderlandes bataljonā bija ap 500 vīru, savukārt Ungārijas armijas batalojā pat 1000 vīrul.
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku bataljons - 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komanda;
- strēlnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions.
- Vācijas impērijas armijā
- kājnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967., 632. lpp.
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
- Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
- Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3
