Atšķirības starp "Kaska" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls: | + | [[Attēls:Rus_kaska_1844.jpg|right|thumb|200px|1844. gada Krievijas impērijas armijas 26. Belostokas pulka kareivja kaska]] |
'''Kaska''' (an. ''helmet'', vc. ''Helm'', fr. ''casque'', kr. ''cолдатская каска, стальной шлем''; no sp. ''casco'' - "galvassega") - [[bruņucepure]]s veids, - pussfēriska galvassega no cieta materiāla, kas sedz galvas augšdaļu un sānus, atstājot atklātus seju un sprandu, kurai iespēju robežās jāsargā tās valkātāja galvu no mehāniskiem ievainojumiem (zobena cirtiens, garām lidojoša šķemba vai lode) karadarbības laikā. Sākotnēji no cietas ādas, nostiprinātas ar metāla armatūru. Metāla kaskas parādās 1758. gadā Francijas armijas [[dragūni]]em - noapaļotas formas aizsargķiveres ar divām pagarinātām cepures naga daļām, stiprināmo zemzoda siksniņu un dekoratīvo zirga astru seksti kaskas augšdaļā. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā - ierakumos, - tērauda kaskas lietoja visās karojošajās armijās karadarbības laikā. [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] apbruņojumā bija franču t.s. "Adriana kaskas", savukārt [[Baltijas landesvērs|landesvēra]], bet pēc tam [[Latvijas armija]]s karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa kaskas. | '''Kaska''' (an. ''helmet'', vc. ''Helm'', fr. ''casque'', kr. ''cолдатская каска, стальной шлем''; no sp. ''casco'' - "galvassega") - [[bruņucepure]]s veids, - pussfēriska galvassega no cieta materiāla, kas sedz galvas augšdaļu un sānus, atstājot atklātus seju un sprandu, kurai iespēju robežās jāsargā tās valkātāja galvu no mehāniskiem ievainojumiem (zobena cirtiens, garām lidojoša šķemba vai lode) karadarbības laikā. Sākotnēji no cietas ādas, nostiprinātas ar metāla armatūru. Metāla kaskas parādās 1758. gadā Francijas armijas [[dragūni]]em - noapaļotas formas aizsargķiveres ar divām pagarinātām cepures naga daļām, stiprināmo zemzoda siksniņu un dekoratīvo zirga astru seksti kaskas augšdaļā. [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules kara]] laikā - ierakumos, - tērauda kaskas lietoja visās karojošajās armijās karadarbības laikā. [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] apbruņojumā bija franču t.s. "Adriana kaskas", savukārt [[Baltijas landesvērs|landesvēra]], bet pēc tam [[Latvijas armija]]s karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa kaskas. | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. novembris, plkst. 13.29
Kaska (an. helmet, vc. Helm, fr. casque, kr. cолдатская каска, стальной шлем; no sp. casco - "galvassega") - bruņucepures veids, - pussfēriska galvassega no cieta materiāla, kas sedz galvas augšdaļu un sānus, atstājot atklātus seju un sprandu, kurai iespēju robežās jāsargā tās valkātāja galvu no mehāniskiem ievainojumiem (zobena cirtiens, garām lidojoša šķemba vai lode) karadarbības laikā. Sākotnēji no cietas ādas, nostiprinātas ar metāla armatūru. Metāla kaskas parādās 1758. gadā Francijas armijas dragūniem - noapaļotas formas aizsargķiveres ar divām pagarinātām cepures naga daļām, stiprināmo zemzoda siksniņu un dekoratīvo zirga astru seksti kaskas augšdaļā. I Pasaules kara laikā - ierakumos, - tērauda kaskas lietoja visās karojošajās armijās karadarbības laikā. Latviešu strēlnieku apbruņojumā bija franču t.s. "Adriana kaskas", savukārt landesvēra, bet pēc tam Latvijas armijas karavīru ekipējumā līdz 1940. gadam lietoja austriešu M-16 modeļa kaskas.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 91.-92. lpp.
